numurs
numurs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
PiemēriMājas, dzīvokļa numurs.
1.1.Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
PiemēriTransportlīdzekļu numuru izsniegšana.
1.2.Tas, kas ir apzīmēts ar šādu numuru.
PiemēriPakārt mēteļus uz viena numura.
Stabili vārdu savienojumiNumur viens. Numurs viens.
2.Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
PiemēriBrīvs numurs luksusa viesnīcā.
3.Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
PiemēriJaunākais avīzes numurs.
4.Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
PiemēriTrīsdesmit astotā numura kurpes.
5.Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
PiemēriDemonstrēt numuru ar pitonu.
Stabili vārdu savienojumiKroņa numurs.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt numuru. Pirmā numura.
Cilme:No latīņu numerus ‘skaits, skaitlis’.