Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
numurēt
numurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
PiemēriNumurēt pavadzīmes.
Cilme:No latīņu numerare ‘skaitīt’.