noteicējs
noteicējs lietvārds; vīriešu dzimte
noteicēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
PiemēriSituācijas, stāvokļa noteicējs.
- Situācijas, stāvokļa noteicējs.
- Modes noteicējs.
2.formā: vīriešu dzimte Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
PiemēriAugu sugu noteicējs.
- Augu sugu noteicējs.
- Latvijas putnu noteicējs.
Stabili vārdu savienojumiAugu noteicējs. Dzīvnieku noteicējs.
- Augu noteicējs — rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- Dzīvnieku noteicējs — rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
2.1.Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
PiemēriSiltumenerģijas patēriņa noteicēji.
- Siltumenerģijas patēriņa noteicēji.