izvārtīt
izvārtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
PiemēriBērni izvārta viens otru sniegā.
- Bērni izvārta viens otru sniegā.
- Izvārtīt mēslos.
2.Vārtot padarīt netīru.
PiemēriIzvārtīt drēbes pa grīdu.
- Izvārtīt drēbes pa grīdu.