Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tincināt
tincināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
tincinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Vairākkārt, neatlaidīgi prašņāt.
PiemēriIzmeklētājs tincināja visus iedzīvotājus.
  • Izmeklētājs tincināja visus iedzīvotājus.
  • Visu septembri mūs tincināja par rudenī ieplānotiem darbiem.