tīnis
tīnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
tīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Pusaudzis, tīneidžeris.
PiemēriNerātnais tīnis.
- Nerātnais tīnis.
- Tīņa vecums.
- Tīņa laiks nu ir tāds periods, kad nevienam nav viegli – ne pašam pusaudzim, ne viņa vecākiem.