tinkšķēt
tinkšķēt 3. pers., tinkšķ, pag. tinkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt augstu, dzidru skaņu.
PiemēriDzied mizuložņas, tinkšķ zīlītes, stabulē dzilnīši, sāk svilpot mežirbes.
- Dzied mizuložņas, tinkšķ zīlītes, stabulē dzilnīši, sāk svilpot mežirbes.