lācis
lācis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
PiemēriBrūnais lācis.
- Brūnais lācis.
- Baltais lācis.
- Lāča midzenis.
- Medīt lāčus.
Stabili vārdu savienojumiLāču dzimta. Ledus lācis.
- Lāču dzimta taksons [Ursidae]
- Ledus lācis — leduslācis.
1.1.pārnestā nozīmē Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
PiemēriAk tu, lācis tāds!
- Ak tu, lācis tāds!
- Boriss [Bērziņš] – smagnējs, visai neveikls lācis, tāds kā mazliet apjucis, bet ļāvīgs. Rasmai galvā līgavas plīvurs.
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā lācis. Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.). Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.).
- Guļ kā lācis — saka par tādu, kas daudz, ilgi guļ.
- Kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) idioma — saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
- Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) idioma — saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
- Kā lācis savā alā idioma — saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
- Lāča pakalpojums idioma — labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- Lāču beka — ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
- Lāču stabule — latvānis.
- Skrandu lācis idioma — saka par cilvēku noskrandušā apģērbā.