Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizķēpāt sarunvaloda
aizķēpāt [àizķȩ̃pât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
PiemēriBloku salaidumu vietas nekārtīgi aizķēpātas.