Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
trobelēt
trobelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju sarunvaloda, intransitīvs, darbības vārds
Trokšņot; celt nekārtības.
PiemēriJauniešu bariņš sāka trobelēt.