taisnība
taisnība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas atbilst īstenībai, realitātei; patiesība.
PiemēriTeikt taisnību.
- Teikt taisnību.
- Noskaidrot, kuram taisnība.
- Vai tā ir taisnība, ka tu esi nopircis motociklu?
- Meteorologam bija taisnība, sakot, ka šodien līs lietus.
- Taisnība ir tikai viena, divu taisnību nav.
2.Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība; patiesums.
PiemēriPārdevējam un pircējam katram sava taisnība.
- Pārdevējam un pircējam katram sava taisnība.
- Pierādīt savu taisnību.
- Kad cilvēkam kaut kas neizdodas, viņš meklē visādus attaisnojumus un taisnības iemeslus.
3.Stāvoklis, kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām; taisnīgums.
PiemēriBrīvības un taisnības cīnītāji.
- Brīvības un taisnības cīnītāji.
- Darīt ko taisnības vārdā.