gulbis
gulbis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds; vīriešu dzimte
Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
PiemēriPaugurknābja gulbis.
- Paugurknābja gulbis.
- Ziemeļu gulbis.
- Melnais gulbis.
- Balts kā gulbis.
- Kā gulbji balti padebeši iet..
Stabili vārdu savienojumiGulbju ģints.
- Gulbju ģints taksons [Cygnus]
Stabili vārdu savienojumiGulbja dziesma. Gulbja kakls.
- Gulbja dziesma idioma — radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi.
- Gulbja kakls idioma — saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.