meklētājs
meklētājs [mȩklȩ̂tãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
meklētāja [mȩklȩ̂tãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → meklēt.
PiemēriSenlietu meklētājs.
- Senlietu meklētājs.
- Patvēruma meklētājs.
- Laimes meklētāji.
2.formā: vīriešu dzimte Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
Stabili vārdu savienojumiMīnu meklētājs.
- Mīnu meklētājs — radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.