mēkšķēt
mēkšķēt 3. pers. mēkšķ, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
PiemēriAitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
- Aitiņa tik mīļā balstiņā mēkšķ, ka visiem kļūst viņas žēl.
- pārnestā nozīmē Kaut ko mēkšķēt auditorijas priekšā.
- pārnestā nozīmē Viņš ir viens no tiem retajiem dziedoņiem, kas tiešām māk arī dziedāt, nevis tikai mēkšķēt.