ravētājs
ravētājs [ravȩ̂tãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
ravētāja [ravȩ̂tãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → ravēt.
PiemēriAlgot zemeņu ravētājus.
- Algot zemeņu ravētājus.
- Kad laukos vajadzēja palīgu, zēns bija labākais ravētājs.
1.1.formā: vīriešu dzimte Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
PiemēriNezāļu ravētājs.
- Nezāļu ravētājs.