iestādītājs
iestādītājs lietvārds; vīriešu dzimte
iestādītāja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → iestādīt.
2.Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
PiemēriDarbgaldu līnijas iestādītājs.
- Darbgaldu līnijas iestādītājs.
- Rūpnīcai vajadzīgi iestādītāji.