jo1
jo [jùo] saiklis, pakārtojuma
1.Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
PiemēriGājām iekšā, jo sāka līt.
- Gājām iekšā, jo sāka līt.
- Peldēties nevar, jo ūdens vēl ļoti auksts.
- Priekšnamā tumšs, jo izdegusi spuldze.
2.Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
PiemēriJo augstāk kāpj saule, jo siltāks kļūst.
- Jo augstāk kāpj saule, jo siltāks kļūst.
- Jo tālāk gājām, jo mežs kļuva biezāks.
- Jo plašāks dzīvoklis, jo augstāka īres maksa.