Paplašinātā meklēšana
Meklējam jo.
Atrasts vārdos (281):
- jo:2
- jo:1
- jods:2
- jods:1
- joga:1
- jogs:1
- jojo:1
- joks:1
- joma:1
- joms:1
- jons:1
- jota:1
- jozt:2
- jozt:1
- jogot:1
- jokot:1
- jonis:1
- joņot:1
- josla:1
- josta:1
- dejot:1
- ejošs:1
- kājot:1
- mājot:1
- nūjot:1
- ņjoki:1
- vējot:1
- jocīgs:1
- jodīds:1
- jogijs:1
- anjons:1
- apjoms:1
- apjozt:2
- apjozt:1
- atjozt:1
- atjozt:2
- dzejot:1
- fjords:1
- iejozt:2
- iejozt:1
- izjozt:1
- klejot:1
- krejot:1
- majors:1
- meijot:1
- mejoze:1
- nojozt:1
- nojozt:2
- pijole:1
- rajons:1
- sajozt:1
- uzjozt:2
- uzjozt:1
- vijole:1
- vijoļ-:1
- zvejot:1
- jodelēt:1
- jogurts:1
- johaidī:1
- jokains:1
- jonieši:1
- jonisks:1
- jonizēt:1
- jorģīne:1
- joviāls:1
- aizjozt:1
- apjoņot:1
- atjokot:1
- atjoņot:1
- biljons:1
- buljons:1
- gjokuro:1
- glejots:1
- gumijot:1
- iedejot:1
- iejoņot:1
- iemājot:1
- ievējot:1
- izdejot:1
- izejošs:1
- izjokot:1
- izjoņot:1
- izvējot:1
- kafijot:1
- kanjons:1
- katjons:1
- koijots:1
- losjons:1
- miljons:1
- neejošs:1
- nodejot:1
- nojoņot:1
- nokājot:1
- novējot:1
- pajokot:1
- pārjozt:1
- piejozt:1
- piejozt:2
- rajonēt:1
- sadejot:1
- senjora:1
- senjors:1
- senjors:2
- sinjora:1
- sinjors:1
- skujots:1
- smejošs:1
- šinjons:1
- toijota:1
- urbjošs:1
- uzdejot:1
- uzjoņot:1
- uzvējot:1
- jokdaris:1
- jokoties:1
- joprojām:1
- aizdejot:1
- aizjoņot:1
- aizkājot:1
- aizvējot:1
- apdzejot:1
- apjomīgs:1
- apklejot:1
- atdzejot:1
- atklejot:1
- bajonete:1
- barojošs:1
- ceļojošs:1
- dejotājs:1
- domājošs:1
- dzejolis:1
- graujošs:1
- ieklejot:1
- izklejot:1
- izmeijot:1
- izzvejot:1
- klejonis:1
- līnijots:1
- mājoklis:1
- majolika:1
- majonēze:1
- majorāns:1
- majorāts:1
- nāvējošs:1
- nokrejot:1
- nozvejot:1
- nūjošana:1
- nūjotājs:1
- pajoliņš:1
- pārejošs:1
- pārjoņot:1
- pazvejot:1
- piedejot:1
- piejokot:1
- piejoņot:1
- putojošs:1
- ražojošs:1
- rotējošs:1
- runājošs:1
- sadzejot:1
- sazvejot:1
- skujotne:1
- šokējošs:1
- tālejošs:1
- trijotne:1
- triljons:1
- uzdzejot:1
- vējoties:1
- vijolīte:1
- jodoforms:1
- jonosfēra:1
- aizklejot:1
- bataljons:1
- giljotīna:1
- izsmejošs:1
- jautājošs:1
- klejojošs:1
- klejojums:1
- klejotājs:1
- kopapjoms:1
- krejotava:1
- majordoms:1
- maskējošs:1
- matrjoška:1
- medaljons:1
- miljonārs:1
- nievājošs:1
- paviljons:1
- piedzejot:1
- piezvejot:1
- rajonizēt:1
- sausējošs:1
- senjorita:1
- sinjorīna:1
- sinjorita:1
- turpejošs:1
- vaicājošs:1
- zaimojošs:1
- jonizācija:1
- aizraujošs:1
- atjokoties:1
- giljotinēt:1
- glaimojošs:1
- iedejoties:1
- izdejoties:1
- izjokoties:1
- kāpelējošs:1
- kompanjons:1
- lejupejošs:1
- majoritāte:1
- malārijods:1
- monsinjors:1
- nepārejošs:1
- neražojošs:1
- nodejoties:1
- pacilājošs:1
- pajokoties:1
- pēdējoreiz:1
- pejoratīvs:1
- pusjostiņa:1
- pusmiljons:1
- puspajokam:1
- robežjosla:1
- sadejoties:1
- septiljons:1
- skijorings:1
- starpjosla:1
- strutojošs:1
- šampinjons:1
- vijolnieks:1
- vijoļskola:1
- vijoļspēle:1
- jokupēteris:1
- jostasvieta:1
- apkaunojošs:1
- atdzejotājs:1
- augšupejošs:1
- caururbjošs:1
- diedelējošs:1
- izklejoties:1
- izzvejoties:1
- kanjonveida:1
- mikrorajons:1
- naktsvijole:1
- prezidējošs:1
- profilējošs:1
- relaksējošs:1
- robežrajons:1
- sazvejoties:1
- sekstiljons:1
- starprajonu:1
- sūcējorgāns:1
- suģestējošs:1
- vijoļmūzika:1
- jodūdeņradis:1
- aizsargjosla:1
- atpakaļejošs:1
- ātrcietējošs:1
- daudzmiljonu:1
- nekavējoties:1
- nestrādājošs:1
- tvērējorgāns:1
- baletdejotājs:1
- dezinficējošs:1
- klejotājnervs:1
- klejotājtauta:1
- skijoringists:1
- tituldzejolis:1
- vārdveidojošs:1
- vēderdejotājs:1
- vijoļkoncerts:1
- vijoļmeistars:1
- kromanjonietis:1
- multimiljonārs:1
- reglamentējošs:1
- jodūdeņražskābe:1
- raksturdejotājs:1
- tiesībsargājošs:1
- silīcijorganisks:1
- kultūrizglītojošs:1
- vispārizglītojošs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (6408):
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- ieaijāt Aijājot iemidzināt.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas.
- ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
- pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
- saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- brača Alta vijole.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- godalga Apbalvojums par panākumiem, sasniegumiem (kādā jomā).
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
- kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- garums Apjoms (piem., tekstam).
- mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- dimensija Apjoms; lielums.
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
- ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
- (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- nomētāt Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
- ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
- pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
- apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
- piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
- kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
- piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
- caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
- šķīt Ar rokām raujot, ņemt nost, plūkt.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais, tā orgāns) kļūst vesels.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
- izārstēties Ārstējoties kļūt veselam.
- radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
- atjokot Atbildēt ar joku.
- sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- izpirkt Atbrīvot (kādu), samaksājot (prasīto).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
- kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
- drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
- iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- novilkt pēdējo kreklu no muguras atdot otram pēdējo.
- gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
- atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
- nojozt Atjozt un noņemt (ko).
- atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
- kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
- gaišā dienas laikā atklāti, neslēpjoties.
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
- operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
- iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
- sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ieskriet Ātri pārvietojoties, atdurties (pret šķērsli).
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
- nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- operatīvs Ātrs, nekavējošs.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
- celiņš Atsevišķa josla.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
- fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
- robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
- uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
- sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
- briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- pacēlums Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
- vertikāle Augšupejoša (kā) virzība, attīstība.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- kāpiens Augšupejošs ceļa posms; kāpums.
- kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
- apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- aizauļot Auļojot aizvirzīties.
- apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
- atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
- ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- izbagarēt Bagarējot padziļināt, iztīrīt.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- iebalsot Balsojot ievēlēt (kādā amatā).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- bārstīt Bērt izkliedējot.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
- uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- izrīvēt Berzējot iztīrīt.
- izberzēt Berzējot izveidot.
- noberzēt Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. (ķermeni, tā daļu).
- noberzēties Berzējot notīrīt, izmasēt u. tml. savu ķermeni.
- noberzēt Berzējot notīrīt.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- (ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
- nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
- nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nobizot Bizojot noskriet – parasti par govīm.
- pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabizot Bizojot saskriet (kur).
- aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
- pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- pārbļauties Bļaujot, kliedzot pārgurt.
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
- iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
- sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
- nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
- nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
- nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
- piebraukāt Braukājot pieblīvēt.
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
- braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
- piebremzēt Bremzējot samazināt braukšanas ātrumu.
- klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizburbuļot Burbuļojot aizplūst.
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
- murmuļot Burbuļojot plūst, tecēt.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
- izvagot Būt ar garenām (kā) joslām, līnijām.
- saprast Būt ar zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- dejot Būt par dejotāju.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
- būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- iebūvēt Būvējot ierīkot.
- iebūvēt Būvējot ievietot, izlietot.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
- monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
- cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
- cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
- izcirst Cērtot, zāģējot likvidēt.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- pārcilāt Cilājot pārvietot.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
- piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
- caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā jomā).
- lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
- jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
- ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
- kārta Cilvēku grupa ar kādu vienojošu pazīmi.
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
- pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
- piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzčāpot Čāpojot uzkāpt, uziet.
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- nočīgāt Čīgājot nospēlēt.
- aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
- apčurāt Čurājot apslapināt.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- piečurāt Čurājot saslapināt.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
- puspajokam Daļēji jokojot.
- puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
- rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
- piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
- ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
- industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
- lauciņš Darbības joma, nozare.
- sfēra Darbības joma, nozare.
- lauks Darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
- saražot Darbojoties radīt (ko).
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
- samalt Darbojoties sasmalcināt.
- nonākt Darbojoties sasniegt (ko).
- malt Darbojoties smalcināt (ko).
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
- aust Darināt (audumu) aužamajos stāvos.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- margot Darināt (rokdarbus, tos izrakstot, rotājot).
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
- darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
- procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
- karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
- nobraukāt Daudz braukājot, notērēt.
- noplītēties Daudz plītējot, nonākt (kādā stāvoklī).
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
- piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- nosmēķēties Daudz smēķējot, nonākt (kādā stāvoklī).
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
- nozelēt Daudz zelējot, nolietot.
- izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
- kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
- sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
- pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
- sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
- izdebatēt Debatējot noskaidrot.
- pamale Debess josla pie horizonta.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
- nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
- gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- padedē Deja diviem dejotājiem (baletā).
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- deja Dejošana.
- šīberēt Dejot (balles dejas).
- dancot Dejot (ko).
- lēkt Dejot (strauju deju).
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- piedēt Dējot piepildīt (ko).
- svingot Dejot svingu; mainierīgi dejot modernu deju.
- šeikot Dejot šeiku.
- tvistot Dejot tvistu.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- valsēt Dejot valsi.
- iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
- aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
- griezties dejā dejot.
- dancot Dejot.
- diet Dejot.
- kratīties Dejot.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
- veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- nodemonstrēt Demonstrējot parādīt, atklāt.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- pārdestilēt Destilējot pārstrādāt.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- nodiriģēt Diriģējot panākt, ka atskaņo.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
- balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
- darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- pamattonis Dominējošā krāsa, tonis.
- pamatkrāsa Dominējošā krāsa.
- izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
- aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
- nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
- piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
- izdungot Dungojot izdziedāt.
- nodungot Dungojot nodziedāt.
- piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
- piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
- rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
- piecrinde Dzejolis, pants ar piecām rindām.
- perša Dzejolis, pants.
- vārsma Dzejolis, pants.
- dzeja Dzejolis.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
- jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
- padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
- izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
- metabolisms Dzīvajos organismos norisošas vielu bioķīmiskās pārvērtības; vielmaiņa.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
- ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
- ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
- nodzīvoties Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
- nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
- nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
- piedzīvot Dzīvojot sasniegt (ko); dzīvojot sagaidīt (ko).
- komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
- uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
- noecēt Ecējot apstrādāt.
- ieecēt Ecējot iestrādāt.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
- apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- atiet Ejot atvirzīties nost.
- noiet Ejot garām, iegriezties (kur).
- pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
- iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
- garāmiet Ejot kam garām.
- uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paspert Ejot pavirzīt kāju.
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- pāriet Ejot šķērsot (ko).
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- mīt Ejot veidot (soli).
- noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
- aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
- aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
- nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
- noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
- saekselēt Ekselējot sasmalcināt.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
- pieelpot Elpojot piepildīt (ar gaisu ko).
- sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
- gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
- ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus).
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- nofilmēt Filmējot uzņemt.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izfiltrēt Filtrējot attīrīt.
- nofiltrēt Filtrējot attīrīt.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
- ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
- ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- noformulēt Formulējot izteikt.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- nofotografēt Fotografējot iegūt (kā) attēlu.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- aizgaiņāt Gaiņājot aizdzīt.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
- pamatniša Galvenā darbības joma.
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (kādā jomā, pasākumā).
- pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
- pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
- pamattonis Galvenā, dominējošā noskaņa.
- pamatvaloda Galvenā, dominējošā valoda.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
- pamatvārds Galvenais, būtiskākais vārds (kādā jomā).
- pamatstāvoklis Galvenais, dominējošais stāvoklis.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
- apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, arī zināšanu pamati, minimums (kādā jomā).
- pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
- krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
- psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
- post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- gaudas Gaudojošas skaņas; kaukšana.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
- krāt Glabāt; saglabājot vairot.
- salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
- sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
- sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
- izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
- atgrābt Grābjot atņemt daļu (no kā).
- piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
- iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
- sagrābt Grābjot izveidot.
- pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
- uzgrābt Grābjot savākt.
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
- piegrābt Grābjot, ņemot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- mikrograms Grama miljonā daļa.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- iegrebt Grebjot ieveidot.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
- pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atkļūt šurp.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
- aizgrīļoties Grīļojoties aiziet, aizbraukt.
- iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms.
- ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
- parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu).
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
- diversifikācija Ieguldījumu risku samazināšana, investējot dažādos aktīvos.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
- sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
- pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- jonizācijas kamera iekārta jonizējošā starojuma reģistrēšanai un pētīšanai.
- komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
- termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
- ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- gludie muskuļi iekšējo orgānu muskuļi.
- iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- iemist Iemājot; piemist.
- peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
- eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
- detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
- elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
- bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
- ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
- piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
- kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- tenterēt Iet streipuļojot, brīžiem klūpot.
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
- izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
- nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
- izurķēt Ilgi meklējot, atrast.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- izindēt Indējot panākt, ka iznīkst.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
- optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- izcilība Īpaši talantīgs, labs sniegums (kādā jomā).
- lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
- noīrēt Īrējot iegūt lietošanā (ko).
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
- pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
- diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
- lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
- pantiņš Īss dzejolis ar vienkāršu saturu.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis, parasti ar asprātīgu nobeigumu.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- izdancoties Izdejoties.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- piejokot Izjokot.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
- noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
- izkaukt Izlūgties, dažkārt raudot, žēlojoties.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
- uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
- piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
- saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
- doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
- uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu, resursus u. tml.
- ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
- pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
- apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
- izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
- palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
- izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
- izšūpot cauri izmuļķot, izjokot.
- iznest cauri izmuļķot, izjokot.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā slepkavojot.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
- giljotinēt Izpildīt nāvessodu ar giljotīnu.
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
- novilkt (kādam) kreklu no muguras izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
- izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
- labializēt Izrunāt (skaņu), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
- lai pērkons mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai pērkons mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
- Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
- inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
- būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
- izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
- aiztraucēt Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
- uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
- pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
- iznerrot Izzobot, izjokot, arī izmuļķot.
- izcelt Izzvejot, izmakšķerēt.
- izvilkt Izzvejot.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
- atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
- izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
- apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- jāšus Jājot.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
- megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
- konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
- kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
- kaitināt Jokojot, viegli izzobojot ķircināt (kādu).
- dzīt velnu jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- dzīt jokus jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
- plēst jokus jokot, jokoties.
- jokoties Jokot; jokot vienam otru.
- fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
- apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- tropu josla josla starp šiem riņķiem.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- jostas vieta jostasvieta, viduklis.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
- anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
- pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
- gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- apkakāt Kakājot aptraipīt.
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- piekakāt Kakājot piesmērēt (ko).
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt (ko).
- olvads Kanāls sievišķajos dzimumorgānos, pa kuru olšūnas izkļūst no olnīcas.
- nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
- nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
- atkapāt Kapājot atdalīt.
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
- izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
- sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
- iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
- apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
- nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļautībā.
- izkarot Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
- izkārpīties Kārpoties, ķepurojoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūngans, brūns.
- izsautēt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokasīt Kasot, skrāpējot likvidēt (ko).
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- atkašņāt Kašņājot dabūt nost.
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
- izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
- nokaut Kaujot nonāvēt (dzīvnieku).
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
- nokaulēt Kaulējoties panākt (lētāku cenu, zemāku maksu).
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- nokaulēties Kaulējoties vienoties par cenu; nokaulēt.
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- piekausēt Kausējot (ko), piepildīt (ar to ko).
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- izkausēt Kausējot (piem., rūdu) iegūt (metālu).
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- izkausēt Kausējot panākt, ka (kas) izkūst, kļūst šķidrs.
- uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
- pārkausēt Kausējot pārstrādāt.
- piekausēt Kausējot pievienot.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- saklaigāties Klaigājot sazināties.
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
- izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
- noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- saklasificēt Klasificējot sakārtot.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- cirks Klaunāde; joks, joku taisīšana.
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- saklauvēties Klauvējot sazināties.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- tabors Klejojošu čigānu nometne; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atklejot Klejojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- izklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- klejonis Klejotājs.
- orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- zulusi Klejotāju cilts Dienvidāfrikā.
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
- klepus atlec klepojot izdalās krēpas.
- atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atklibot Klibojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieklibot Klibojot ienākt, ieiet (kur iekšā).
- izklibot Klibojot iziet, iznākt.
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- noklibot Klibojot noiet, nonākt.
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
- noklibot Klibojot veikt (kādu attālumu).
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- klimst Klīst, klejot.
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noklumburot Klumburojot veikt (kādu attālumu).
- kūleņu kūleņiem klūpot, krītot, kūleņojot.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- piebriest Kļūt apjomīgākam, palielināties.
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- iežūt Kļūt biezākam (piem., izgarojot šķidrumam).
- sabrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- palielināties Kļūt lielākam (par kā apjomu, daudzumu).
- izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
- sakalst Kļūt ļoti sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- rauties Kļūt mazākam pēc apjoma (par audumu, apģērbu).
- sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
- noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
- apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
- pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
- sažūt Kļūt sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
- aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
- atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- nobrūnēt Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- zilēt Kļūt zilam (mainot savu sākotnējo krāsu).
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
- uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
- apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
- izknābāt Knābājot izēst, arī iztukšot.
- ieknābāt Knābājot nedaudz ieēst.
- noknābāt Knābājot nonāvēt.
- izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
- saknābāt Knābājot sabojāt.
- saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- noknābāt Knābjot noēst.
- noknābt Knābjot nonāvēt.
- izknābt Knābjot radīt (caurumu, robu u. tml.).
- pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt; nokniebt.
- izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- pārkniebt Kniebjot pārdalīt.
- iekniebt Kniebjot radīt saspiedumu, robu u. tml.
- iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
- sakniebt Kniebjot savainot.
- aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
- sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
- aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
- kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- piekomponēt Komponējot radī (kam mūziku).
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
- vītināt Konservēt (iesālot un žāvējot, kaltējot).
- sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
- žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
- skābēt Konservēt, parasti dārzeņus, izmantojot rūgšanu.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- cauri Kopā ar ko, to pārspējot.
- miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piem., daiļdarbā).
- koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa.
- koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- kopvērtējums Kopējais, apkopojošais vērtējums.
- koprādītājs Kopējie, vienojošie rādītāji.
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
- koptonis Kopējs, vienojošs (krāsu) tonis.
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
- kopnosaukums Kopīgs, vienojošs (kā) nosaukums.
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- kopsumma Kopumā; kopā vērtējot.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
- gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
- sakošļāt Kožļājot sasmalcināt.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- izkrāpt Krāpjoties iegūt (ko no kāda).
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
- nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
- ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- izkratīties Kratoties dejot.
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
- nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
- piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
- izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
- izkraut Kraujot iztukšot (ko).
- nokraut Kraujot noņemt (nost); izkraut.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
- atkraut Kraujot novietot tālāk nost (no kā).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
- izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
- atkravāt Kravājot novietot iepriekšējā vietā.
- atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
- pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
- piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- izkrēpot Krēpojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
- iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- nokuģot Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- piekūkot Kūkojot izraisīt (ko).
- piekūkot Kūkojot panākt, ka skaņas piepilda (ko).
- izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
- piekukuļot Kukuļojot uzpirkt (kādu).
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
- nokultivēt Kultivējot apstrādāt (lauku, tīrumu).
- iekultivēt Kultivējot iekopt.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- izkūņoties Kūņojoties, ķepurojoties izkļūt.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
- berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- izkvēpināt Kvēpinot, dūmojot izdzīt (ko).
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
- izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
- pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- izķemmēt Ķemmējot sakārtot.
- noķengāt Ķengājot noniecināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot.
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- pieķēpāt Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- izķepuroties Ķepurojoties, kustinot ķermeni izkļūt (no kā).
- cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
- paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
- gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
- stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
- vibromasāža Ķermeņa masāža ar speciālu vibrējošu aparātu.
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- ieķīlēt Ķīlējot iestiprināt, nostiprināt.
- hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
- patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
- sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- lāzerķirurģija Ķirurģisku operāciju veikšana, izmantojot lāzeru.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
- salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
- draudzīgs Labvēlīgs, saudzējošs.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
- atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
- aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
- aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izlāsot Lāsojot izdalīties.
- uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
- dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
- izlavierēt Lavierējot izbraukt, iziet.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- palēkt Lecot padejot.
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
- izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pieliet Lejot piepildīt.
- pieliet Lejot pievienot.
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- apliet Lejot ūdeni, nodrošināt (augus) ar mitrumu, samitrināt (augsni).
- uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
- kritums Lejupejošs (piem., ceļa, kalna) slīpums.
- aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
- izlēkāt Lēkājot izdejot.
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
- izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
- nolēkāt Lēkājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
- pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
- franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
- planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- labiāls līdzskanis līdzskanis, ko izrunā, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
- mēlenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvi darbojas kāda mēles daļa.
- slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- dentāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar zobus; zobenis.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- žūžināt Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- soļiem Liekot soļus; soļojot.
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
- kinoindustrija Liela apjoma kinoražošana.
- lielražošana Liela apjoma ražošana.
- lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
- lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
- pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- taukzīlīte Lielā zīlīte [Parus major].
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt, iešūt.
- palēkšot Lieliem soļiem, lēkšojot paiet, paskriet.
- masa Liels (kā) daudzums, apjoms.
- armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
- lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
- ledājs Liels ledus masu sakopojums, (kalnos, polārajos apgabalos).
- šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
- daudzums Liels skaits, liels apjoms.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
- miniaturizācija Lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- mērs Lielums, ko konstatē mērījot.
- palīst Lienot, rāpojot pavirzīties (kurp).
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- Dievs pieņem lieto runājot par miršanu, nāvi.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
- aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
- nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- uzlīgot Līgojot uzdziedāt līgodziesmas.
- aizlīgot Līgojoties aiziet, aizbraukt.
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā kam klāt).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
- pielocīties Līkumojot pievirzīties.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- nodzēst Likvidēt (parādu, to samaksājot vai anulējot).
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- ielīmēt Līmējot iestiprināt.
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
- izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
- palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt.
- salīmēt Līmējot savienot.
- nolinčot Linčojot nonāvēt, nogalināt.
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
- kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
- elēģija Lirisks dzejolis ar skumju noskaņu.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- ložņu Ložņājošs (par augiem, to daļām).
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- virslūpa Lūpa, kas sedz augšējo zobu rindu; augšlūpa.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- ņirgas Ļauni izsmejoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- ņirgāties Ļauni, aizskaroši izsmiet; izsmejot pazemot.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
- noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
- pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs.
- aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- miljonārs Ļoti bagāts cilvēks, kura īpašumus, ienākumus vērtē ar miljoniem.
- pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
- milzīgs Ļoti liels (pēc izmēriem, apjoma, formas u. tml.).
- milzīgs Ļoti liels (pēc skaita, apjoma u. tml.).
- bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā); bagāts.
- varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
- monumentāls Ļoti liels, apjomīgs, ar lielu sabiedrisku nozīmi.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- kā dimants ļoti mirdzošs, zaigojošs.
- nomocīties Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
- kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
- apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
- nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs; urbjošs.
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
- plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- samāties Mājot sazināties.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
- nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
- nomaksāt Maksājot nokārtot finansiālās saistības; samaksāt.
- uz nomaksu maksājot pa daļām, pēc pirkuma iegādes.
- samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
- piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
- vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
- samakšķerēt Makšķerējot iegūt (zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (zivju lielāku daudzumu).
- nomakšķerēt Makšķerējot iegūt.
- izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
- piemakšķerēt Makšķerējot piepildīt (ar zivīm ko).
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- vilkt Makšķerēt, zvejot.
- malārijas odi malārijodi.
- maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
- maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
- izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
- samangot Mangojot iegūt.
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- aprakste Mantas aprakstīšana, to apķīlājot.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavību.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot.
- nomaršēt Maršējot veikt (kādu attālumu).
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (kāda viela).
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- samauties Maujot sazināties.
- reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
- miniatūra Maza apjoma daiļdarbs, tēlojums.
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost, notīrīt.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- izmazgāt Mazgājot panākt, ka izzūd (netīrumi).
- izmazgāt Mazgājot panākt, ka kļūst tīrs.
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
- pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
- paplēst jokus mazliet pajokot.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
- piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā.
- nomedīt Medījot iegūt.
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
- rotators Mehānisms, kas rotē vai kas darbojas rotējot.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
- griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
- nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- nomērcēt Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
- uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
- dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- atceļot Migrējot atgriezties (piem., par gājputniem).
- ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- pitons Milzu žņaudzējčūska, kas savu upuri nonāvē, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
- atmirgot Mirgojot atspoguļoties.
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot noņemt (mizu).
- piemizot Mizojot piepildīt (ko).
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- disociācija Molekulu sadalīšanās vienkāršākās molekulās, atomos, jonos.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- piemontēt Montējot (piem., kinofilmu) pievienot.
- iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- piemontēt Montējot pielikt, piestiprināt.
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- āzēt Muļķot, izjokot (kādu).
- nest cauri (kādu) muļķot, izjokot.
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
- uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
- virst Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
- dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
- dzērvene Mūžzaļš, ložņājošs puskrūms ar sīkām lapām un sarkanām, skābām ogām.
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- uznaglot Naglojot izgatavot.
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
- cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- mūža stipendija naudas pabalsts, ko piešķir par īpašiem nopelniem kādā jomā.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- potnazis Nazis, ko lieto potējot (augus).
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
- sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
- pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- anjons Negatīvi lādēts jons.
- ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
- neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
- ārpus laika un telpas neievērojot reālos apstākļus.
- citādi Neievērojot šo apstākli.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
- ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
- bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
- sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
- bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi.
- sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
- koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
- madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs.
- pastāsts Neliela apjoma stāsts.
- šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
- sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- dzejolis Neliela apjoma, saistītā valodā rakstīts daiļdarbs.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
- melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- neļauties izjokoties neļaut sevi izjokot.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- pilnpiens Nenokrejots piens.
- pa jokam nenopietni, jokojot.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- nelāgs Nepatīkams, traucējošs.
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
- ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis.
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
- pārnēsāt Nēsājot pārvietot.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- nostiepties Nesot, stiepjot (ko smagu), ļoti nopūlēties.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
- atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
- šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
- nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- sardonisks Nicinošs, izsmejošs; dzēlīgs.
- pejoratīvs Nicinošs, nievājošs.
- druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
- noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
- urogrāfija Nieru un urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrasvielas.
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
- rādīt pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
- interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
- jogot Nodarboties ar jogu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
- nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
- nolēkt Nodejot (strauju deju).
- nodancot Nodejot.
- nolēkāt Nodejot.
- novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- izstiepties Nogulties, izstiepjot ķermeni, locekļus.
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
- atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
- nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos; krāsojot izrotāt.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- izlaist pienu nokrejot pienu centrifūgā.
- vājpiens Nokrejots piens.
- nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
- likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
- sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- noķert Nomedīt, nozvejot; sagūstīt.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
- nolaist no kājām nonāvēt (parasti nošaujot).
- nolaist no kātiem nonāvēt (parasti nošaujot).
- nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot).
- sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
- amputēt Noņemt operējot (ķermeņa daļu, orgānu vai tā daļu).
- stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
- turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
- rādīt ar pirkstu (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
- ierakstīt vēstuli nosūtīt vēstuli, to pastā reģistrējot.
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); nošujot vīli, apstrādāt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- novaktēt Novērojot pamanīt.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
- izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
- zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
- druva Nozare, joma.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- piezvejot Nozvejot (ko) papildus.
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
- tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
- saogot Ogojot iegūt (ogas) lielākā daudzumā; ogojot iegūt (ogu lielāku daudzumu).
- pieogot Ogojot piepildīt (ko).
- saogot Ogojot sapelnīt.
- kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
- uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- uzcelties Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- izlocīt kājas Padejot.
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- pačučēt Pagulēt (piem., sarunājoties ar bērnu).
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
- padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- krāties Pakāpeniski kļūt lielākam, apjomīgākam.
- krāties Pakāpeniski palielināties (kā) apjomam, daudzumam.
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nosauļoties Pakļaujot savu ķermeni saules iedarbībai, iegūt iedegumu.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- kembrijs Paleozoja ēras pirmais periods (pirms 570–500 miljoniem gadu).
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- uzdzīt svaru Palielināt (dzīvnieka) ķermeņa masu, (to) uzbarojot.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- uzdzīt svaru Palielināt ķermeņa masu (piem., trenējot muskuļus).
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- pieņemties Palielināties (apjomā, svarā u. tml.).
- augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
- uzmilzt Palielināties apjomā, skaitā u. tml.
- blīst Palielināties apjomā.
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
- ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
- nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu.
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sapampt Pampstot kļūt lielākam apjomā; satūkt.
- piepampt Pampstot palielināties apjomā; pietūkt.
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- zilināt Panākt (piem., krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot īpašumu).
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto, normu.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst stīvāks, cietāks (apstrādājot ar cieti).
- izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug; audzējot iegūt.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
- vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
- palielināt Panākt, ka (kā) apjoms kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
- peldināt Panākt, ka (kāds) peldas, arī mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- dedzināt Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, noskalojas, iegremdējoties ūdenī.
- sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
- pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
- četrrinde Pants, dzejolis, kurā ir četras rindas.
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
- sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
- sešrinde Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām, lidojošiem šāviņiem u. tml.
- žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- meimuriem Parasti savienojumā "meimuru meimuriem": grīļīgi, streipuļojot.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
- kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- apskatīt Pārbaudīt (kā) veselības stāvokli – to vizuāli aplūkojot.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- slimības pabalsts pārejošas darba nespējas pabalsts.
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem, sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- sajaukt Pārmainīt iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā audu apjoma pieauguma dēļ (par muskuļiem, orgāniem).
- uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
- pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
- aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
- sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
- noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
- ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
- sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot u. tml.), šķērsot (ko).
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
- nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
- stopi Pārvietošanās, ceļošana u. tml. stopējot.
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- rezidents Pastāvīgi kādā valstī dzīvojošs ārvalstnieks.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- prāts nesas uz jokiem patīk, arī gribas jokot.
- uzpūsties Patoloģisku procesu rezultātā palielināties apjomā.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
- nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- pasmieties Pazoboties, pajokoties (par kādu).
- silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
- miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
- peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- nopeilēt Peilējot noregulēt.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
- lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
- uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- sapelēt Pelējot sabojāties.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- izperēt Perējot radīt (mazuļus).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- izpirkt Pērkot iegūt īpašumā (maksājot pa daļām, ņemot kredītu u. tml.).
- konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
- harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- atrisināt Pētījot, risinot atrast atbildi, risinājumu.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos apstākļos strādājošais.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
- aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
- uzacs Pieres daļa pie šās joslas.
- ievilkt Pierunājot iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
- uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- piediegt Piešūt (šujot ar adatu un diegu).
- sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
- aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
- aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
- aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- revolveris Pistole ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
- noplanēt Planējot lidināties un beigt lidināties.
- noplanēt Planējot nolaisties.
- noplanēt Planējot nolidot (kādu attālumu).
- noplanēt Planējot nolīdzināt.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- apmērs Plašums, izplatība; apjoms.
- trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
- noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
- izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
- rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- atslēgas kauls plecu joslas kauls, kas savieno lāpstiņu ar krūšu kaulu.
- divgalvainais muskulis plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā; gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- noplenderēt Plenderējot notērēt, izšķērdēt.
- noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
- saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
- noplītēt Plītējot notērēt, pazaudēt.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- gaismas plomba plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
- noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- noplūkāt Plūkājot noraut.
- saplūkāt Plūkājot, plēšot sadalīt, sasmalcināt.
- noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- līgot Plūst, viegli viļņojoties.
- čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
- iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
- sapļāpāt Pļāpājot, runājot izpaust (ko).
- uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
- izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- nopļaut Pļaujot nogriezt (ko).
- izpļaut Pļaujot nogriezt (piem., nezāles kādā vietā).
- nopļaut Pļaujot nokopt augus (kādā platībā).
- sapļaut Pļaujot sagādāt (ko).
- sapļaut Pļaujot savainot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- uzpļaut Pļaujot uziet, atrast (ko).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
- nopļēgurot Pļēgurojot notērēt.
- nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piepogāt Pogājot piestiprināt klāt.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- uzpotēt Potējot pieaudzēt (piemēram, potzaru) uz radniecīga auga potcelma.
- piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
- katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- ar gudru ziņu prātīgi apsverot, apdomājot.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- sīkražošana Preču ražošana nelielā daudzumā, nereti izmantojot paša ražotāja un viņa ģimenes darbu.
- ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
- izpreparēt Preparējot izņemt.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- nopresēt Presējot saplacināt, nospiest (3).
- sapresēt Presējot stipri saspiest (ko).
- opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
- aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
- nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
- rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
- masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
- izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
- detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
- glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
- kondensāts Produkts, kas rodas, vielai pārejot no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- balsot ar kājām protestēt pret balsojumu, atstājot telpu.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
- nopulēt Pulējot nospodrināt.
- nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
- uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
- sapūlēt Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot (ķermeņa daļu).
- sapūlēties Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot sevi.
- piepumpēt Pumpējot (gaisu, ūdeni u. tml.), piepildīt (ar to ko).
- sapumpēt Pumpējot panākt, ka tiek iegūts, iepildīts (kas).
- piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
- fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
- onikss Pusdārgakmens – ahāta paveids ar dažādu krāsu (piem., baltām un melnām) joslām.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- aizpušķot Pušķojot aizsegt.
- nopušķot Pušķojot izrotāt.
- uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
- uzpūst Pūšot, sūknējot piepildīt (ar gāzveida vielu, parasti elastīgu kameru).
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- alus Putojošs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no miežu iesala un apiņiem.
- šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
- sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
- mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai raidstacijai.
- radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piem., par rotējošām iekārtām); atskanēt šādam troksnim.
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas, parasti rejot.
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum; atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
- spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
- pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
- takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
- klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
- skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
- brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
- čirkstēt Radīt īsu, griezīgu troksni, kāds rodas, ejot, piem., pa granti.
- brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
- grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
- murrāt Radīt klusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas (parasti par kaķi).
- kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
- rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
- čīkstēt Radīt paklusu svilpjošu skaņu (par plaušām).
- kurkstēt Radīt paskarbas, vibrējošas, ritmiskas balss skaņas (piem., par vardēm).
- čurkstēt Radīt pazemas vibrējošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
- kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
- urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
- gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
- tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
- sīkt Radīt samērā augstas, smalkas, svilpjošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
- šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
- krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas, svilpjošas skaņas.
- ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
- zuzēt Radīt vienmērīgu šalcošu paklusu skaņu, parasti vibrējot, berzējoties.
- rūkt Radīt zemas, vibrējošas skaņas (par dzīvniekiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- rajonizēt Rajonēt.
- robežrajons Rajons, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- parakāties Rakājoties pameklēt.
- šņakarēties Rakāties, parasti ko meklējot, izvēloties.
- uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
- uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklējot ko.
- kārpīties Rakņāties (kur, piem., strādājot).
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pār kam, pār ko).
- pierāpties Rāpjoties pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sarāpties Rāpjoties uzkļūt (uz kā).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
- ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izrāpot Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
- pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parāpot Rāpojot pavirzīties.
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sarāpot Rāpojot savirzīties (kopā, kur).
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- norāpot Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
- norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
- atdzimt Rast turpinājumu, iedzimt (pēcnācējos).
- desu zāle raudene (oregano), arī dārza majorāns.
- apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
- raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
- saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sarūgst; raudzējot pagatavot (ko).
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
- ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
- ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut.
- noraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
- pārraut Raujot pārdalīt.
- saraut Raujot saplūkt, savākt (ko).
- pieraut Raujot savākt (ko) tā, ka piepilda (ko).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās; raustot viegli burzīt.
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
- vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ko); raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (ražu).
- ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- norauties Raujoties nost, atbrīvoties.
- apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
- kārpīt Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
- aizrausties Raušoties, rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
- izravēt Ravējot izraut.
- ekstensīva zemkopība ražas iegūšana ar minimāliem izdevumiem, apsaimniekojot lielas platības.
- saražot Ražojot izgatavot, iegūt (ko) lielākā daudzumā; ražojot izgatavot, iegūt (kā) lielāku daudzumu.
- ražojums Ražojot radītais priekšmets, produkts izstrādājums.
- paplašinātā atražošana ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
- vienkāršā atražošana ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe.
- daba Reālajos apstākļos (ne maketā, plānā u. tml.).
- neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
- uzlikt veto realizējot veto tiesības, aizliegt, noraidīt (piem., lēmumu).
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
- susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
- noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
- noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
- noregulēt Regulējot panākt, ka (kam) izveidojas vēlamais stāvoklis.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- nostādīt asumu regulējot panākt, ka attēls optiskā ierīcē ir skaidrs.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, iekļaut (piem., kādā sarakstā, reģistrā).
- sarieties Rejot sazināties.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
- rēķināt galvā rēķināt domās, neizmantojot palīglīdzekļus.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
- iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
- pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
- fluorogrāfija Rentgenoloģiskas izmeklēšanas metode, kurā iegūst kaulu, iekšējo orgānu u. tml. attēlus.
- lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
- kabarē Restorāns vai naktsklubs ar izklaidējošu programmu.
- izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
- izretušēt Retušējot likvidēt.
- galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
- līnija Rieva, grumba; šaura josla.
- aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- nosmelt krējumu rīkojoties veikli, savtīgi u. tml. paņemt, iegūt (kā) labāko daļu.
- pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
- nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
- sargāt savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
- ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
- ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
- ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pievirzīties (par dzīvnieku).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
- apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizripot Ripojot aizvirzīties.
- apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noripot Ripojot nonākt lejā, zemē.
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paripot Ripojot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
- paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- sasauksme Ritmisks dialogs, ko (piem., ejot, soļojot) pamīšus runā viena un otra cilvēku grupa.
- ierīvēt Rīvējot (ar rīvi) ievirzīt (kur iekšā).
- pārrīvēt Rīvējot (ko), pārklāt (kam pāri).
- norīvēt Rīvējot noņemt, atdalīt nost.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piem., ziede, šķidrums) iesūcas.
- pārrīvēt Rīvējot pārdalīt.
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- izrīvēt Rīvējot, beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- ierīvēt Rīvējoties, beržoties radīt (piem., brūci).
- rāmis Robeža (darbības jomai, zināšanām, rīcībai u. tml.).
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
- triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
- dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
- gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
- greznot Rotājot izdaiļot.
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- meņģēties Rotaļāties; arī jokoties, draiskoties.
- propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
- skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
- ritenis Rotējoša riņķveida detaļa (piem., priekšmetam).
- podnieka ripa rotējoša ripa māla trauku veidošanai.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- ritēt Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
- norotīt Rotījot nolocīt uz leju (ko uzrotītu); rotījot nolocīt (ko) uz leju.
- vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
- kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- kazene Rožu dzimtas krūms ar ložņājošu, sīkiem dzeloņiem klātu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, kas pēc formas atgādina aveni.
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
- aizskaitīt Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
- norunāt Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
- pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp).
- ierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
- paļāt Runājot paust noliedzošu, nosodošu attieksmi; pelt.
- norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
- sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- norunāt Runājot savstarpēji vienoties.
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu par ko).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
- pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
- stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
- pierunāt Runājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) ko dara.
- iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
- iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
- pieminēt Runājot, rakstot minēt, nosaukt (ko).
- zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
- rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- lalināt Runāt, lietojot zilbes ar "l" skaņu (par bērniem).
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
- parūpēties Rūpējoties, gādājot (par ko), censties panākt vēlamo rezultātu; censties sagādāt (ko).
- ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
- izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
- uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- izlamāt Rupjā, apvainojošā veidā izbārt.
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- kilti Rūtaini skotu vīriešu svārki, kas sniedzas no jostasvietas līdz ceļgaliem.
- zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- sarecēt Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
- sadancot Sadejot.
- sadancoties Sadejoties.
- uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
- rētoties Sadzīt, veidojoties rētai – par brūci.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
- iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
- apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- ja Saista teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību valsts iestādē.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piem., norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- jonisks Saistīts ar sengrieķu cilti – joniešiem.
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- aizsaitēt Saitējot aizsiet.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Nekā nebija! saka iebilstot, protestējot.
- lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk savstarpēji piekāpjoties.
- (kā) balta lapa saka par cilvēku, kam nav zināšanu (kādā jomā).
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
- kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- kā medus saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
- (kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- lausks sper saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
- Kas tad nu vēl nebūs! saka pēkšņā sašutumā, protestējot.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- (Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
- laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
- rīts gudrāks par vakaru saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.
- ne mats no galvas nenokritīs (kādam) saka, garantējot (kāda) drošību.
- papēži niez saka, ja (kāds) ļoti vēlas dejot, skriet.
- ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
- ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
- (dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
- klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
- gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
- jokus pie malas saka, ja jārunā nopietni, joki nav vietā.
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
- klāt kā mazais nazītis saka, ja kāds ierodas pēc pirmā aicinājuma, nekavējoties.
- kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
- ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
- pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- nav divreiz jāsaka saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
- Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
- spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- Tā viņš ir! saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
- kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
- akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
- nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
- Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
- Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
- vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- zini ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
- ziniet ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
- locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
- sagremot Sakošļājot apēst.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
- postulāts Sākotnējs pieņēmums, atzinums kādā praktiskā darbības jomā.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
- iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- noņemt rozā brilles sākt uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
- pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- konsolidācija Saliedēšanās, (kam) apvienojoties, vienojoties (par ko).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
- sašaurināt Samazināt (apjomā).
- saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
- miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
- sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
- sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
- krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
- kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
- mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
- sasapņoties Sapņojot nonākt kādā (psihiskā, emocionālā) stāvoklī.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
- pasargāt Sargājot (no kā) panākt, ka nenotiek kas nevēlams, slikts.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
- atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
- pasargāties Sargājoties novērst ko nevēlamu, sliktu.
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
- gaile Sārtums, ko izstaro, piem., kvēlojošas ogles.
- ierunāt Sarunājot, norunājot panākt, ka kāds iegūst (iespēju, darbu u. tml.).
- nonākt Sarunājoties pievērsties (kam), skart (kādu tēmu).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
- sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu).
- pieskaņot Saskaņojot (2) pielāgot (kam).
- saziņa Saskaņojot, sazinoties (ar ko).
- izlīdzināt soli saskaņot soļus ar citiem, piem., ejot ierindā.
- frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
- novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- aizsniegt Sasniegt (piem., apjomu, svaru).
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
- izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
- sacementēt Sastiprināt (piem., ar cietējošu masu).
- īsināt Sašaurināt apjomā, piem., tekstu.
- hidrolizēt Sašķelt ķīmisku savienojumu daļās, izmantojot hidrolīzi.
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
- žēlastība Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
- pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- korona Saules vainags – augsti jonizētas, stipri retinātas plazmas apgabals ap Sauli.
- apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
- veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- loceklis Savienojoša detaļa, elements.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
- naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
- šuve Savienojuma josla.
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
- hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
- mikroklimats Savstarpējo attiecību kopums, vide, apstākļi (piem., kolektīvā).
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana, tos nonāvējot.
- sasvilpoties Sazināties svilpojot.
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- sazvejoties Sazvejot sev.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
- izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
- lupatsega Sega, ko darina, sašujot kopā nelielus drēbes gabaliņus.
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- apsējības Sējas nobeigums, tam sekojošais mielasts, svinības.
- iesēt Sējot ievietot (sēklu kur iekšā), lai augtu.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
- no pakaļas sekojot (kādam), ejot (aiz kāda).
- zosu gājienā sekojot citam aiz cita (pārvietoties).
- panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
- brīvā mīlestība seksuālas attiecības, nestājoties laulībā.
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
- izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (lielāku daudzumu sēņu).
- piesēņot Sēņojot piepildīt (ko).
- krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
- plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- radiosignāls Signāls, ko rada, izmantojot radiotehniskus līdzekļus.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- pārsijāt Sijājot pārklāt (ar ko).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
- zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
- aprakstīt Sīki raksturojot, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu).
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
- fitoplanktons Sīku augu kopums, kas peld ūdeņu augšējos slāņos; augu planktons.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
- atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
- kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- sinjorita Sinjorīna.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- dauzīt bumbu sist, spert pa bumbu (spēlējot).
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- sasistematizēt Sistematizējot sakārtot (ko).
- knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
- ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
- kefīrs Skābpiena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- rjaženka Skābpiena produkts, ko iegūst, raudzējot karsētu pilnpienu.
- ēveļskaidas Skaidas, kas rodas ēvelējot.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds ko) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; izskaitļot.
- logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
- ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
- daudzums Skaits, apjoms, masa.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- atskalot Skalojot atsegt.
- izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- noskalot Skalojot noārdīt.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- noskalot Skalojot padarīt tīru.
- saskalot Skalojot sajaukt.
- pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
- pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- saskaloties Skalojoties tikt sajauktam kopā.
- uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- stabulēt Skaļi, stiepjot skaņas, raudāt.
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- noskandēt Skandējot norunāt, nodeklamēt.
- sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- regresīvā asimilācija skaņas pielīdzināšanās sekojošai skaņai runas plūsmā.
- dziesma Skaņas, ko rada, piem., vibrējoši priekšmeti, gaisa, ūdens plūsma.
- ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot.
- solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- iesniegties Skart (citu jomu, nozari u. tml.).
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
- teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
- apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
- olimpiāde Skolēnu sacensības kādā zinību jomā.
- noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- noskrambāt Skrambājot sabojāt.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrambāt Skrambājot savainot.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- izskriet līdzi skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
- atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
- noskrūvēt Skrūvējot noņemt.
- pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot; skrūvējot izgatavot.
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- noskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma (ķermeņa daļu).
- izskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
- noskūt Skujot noņemt (apmatojumu).
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- noslāpēt Slāpējot nodzēst.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
- komplimentārs Slavējošs, cildinošs.
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
- apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- noslēpot Slēpojot veikt (ko); slēpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- aizslidot Slidojot aizvirzīties.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot veikt (ko); slidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noslidot Slidojot veikt, izpildīt (ko).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
- kalnu slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa skābekļa trūkums, elpojot retināto kalnu gaisu.
- perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
- izslīpēt Slīpējot likvidēt.
- noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
- nostrādāties melnās miesās smagi strādājot, ļoti nogurt.
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
- malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
- šmiuksts Smalks, svelpjoši šņācošs troksnis, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu.
- kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- atsmiet Smejot atbildēt.
- nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
- piesmiet Smejoties ar skaņām piepildīt (ko).
- iesmieties Smejoties ierunāties.
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
- pasmieties Smejoties pateikt.
- izsmēķēt Smēķējot izlietot.
- nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
- piepīpēt Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
- piepīpēt Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- izsoļot Soļojot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- nosoļot Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot veikt (ko).
- pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nosoļot Soļojot, liekot soļus, noiet.
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piem., audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
- konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- remontbedre Speciāli izbūvēta bedre automašīnu apakšējo daļu remontēšanai.
- veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
- eksperts Speciālists, kam ir īpašas zināšanas kādā jomā.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kāds rodas (kam pasmagam) gāžoties, lūstot, plaisājot.
- zaļoksnis Spēcīgs, zaļojošs koks.
- konkurētspēja Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.)
- acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- diapazons Spēju, zināšanu, interešu, darbības u. tml. apjoms, vēriens.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- nospēlēties Spēlējot (azartspēles), nonākt galīgā nabadzībā, trūkumā.
- nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
- lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
- nospēlēt Spēlējot atskaņot (skaņdarbu, tā daļu).
- iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
- nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
- muzicēt Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
- izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
- piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
- nospēlēt Spēlējot sniegt, izpildīt (priekšnesumu).
- izspēlēt Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
- nospēlēt Spēlējot uz skatuves, parādīt.
- pieskandināt Spēlējot, dziedot u. tml. panākt, ka (skaņas) izplatās, piepilda (ko).
- čīgāt Spēlēt (parasti vijoli).
- spēlēt pirmo vijoli Spēlēt orķestrī pirmās vijoles partiju.
- plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
- mirgot Spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
- manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
- šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
- piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
- ārmreslings Sporta veids – roku divcīņa, atbalstam izmantojot speciālu galdu.
- stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
- voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
- skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
- pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
- pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
- piesprādzēt Sprādzējot piefiksēt, piestiprināt.
- nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- nosprauslāties Sprauslājot nosmiet, nosmieties.
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
- nospriegot Spriegojot panākt vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšgalā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- izstaigāt Staigājot iziet cauri (kam), caur (ko).
- iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
- nostaigāt Staigājot noiet (gar ko, pa ko u. tml.).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
- pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- nostaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
- novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
- apstāt Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
- nostampāt Stampājot noblīvēt.
- piestampāt Stampājot pieblīvēt.
- sastampāt Stampājot sablīvēt.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
- lielums Standartizēts (apģērba, apavu) iedalījums pēc apjoma; šāda iedalījuma numurs.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- joslu laiks starptautiska laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras visa Zemes virsma sadalīta 24 laika joslās un katrā joslā laiks atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
- kulstāmais galdiņš statnis, uz kura liek linu sauju, tos apstrādājot ar kulstīklu.
- klifs Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
- atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
- sasalums Stāvoklis, kad (piem., kādā jomā, nozarē) darbība ir apstājusies, panīkusi u. tml.
- pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
- matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem (piem., sabiedrībā, kādā darbības jomā); stāvoklis, ko iegūst (piem., sacensībās, sacenšoties).
- stabilitāte Stāvokļa, īpašību, raksturlielumu nemainība attiecīgajos apstākļos.
- līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
- iesteberēt Steberējot ievirzīties (kur iekšā).
- piesteberēt Steberējot pieiet, pienākt.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā atnākt, atkļūt šurp.
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- ar steigu steidzīgi, ātri, nekavējoties.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- nostepēt Stepējot nošūt.
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā).
- nostiept Stiepjot iztaisnot, arī nospriegot.
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
- pastiept Stiepjot pavērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
- pastiept Stiepjot pavilkt (uz augšu, leju).
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt, padot (ko).
- sastiept Stiepjot savainot (ķermeņa daļu).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt; izstiept.
- aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
- nostiepties Stiepjoties iztaisnoties.
- nostiepties Stiepjoties nokarāties uz leju, lejup.
- pastiepties Stiepjoties pavirzīties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- vaids Stiepta, mainīga augstuma skaņa, kas rodas, kam darbojoties, pārvietojoties.
- vaids Stiepta, šņācoša, svilpjoša skaņa.
- stīgot Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā).
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
- griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
- lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
- sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
- viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnogu vīnu un to ozolkoka mucās nogatavinot; brendijs.
- slimokase Strādājošo medicīniskās apdrošināšanas iestāde.
- nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
- šķipelēt Strādājot ar lāpstu, tīrīt (ko).
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu).
- iestrādāties Strādājot iegūt darba prasmi, iemaņas.
- ievingrināt roku strādājot iegūt veiklību, prasmi kādā darbā.
- uzņemt Strādājot kāpināt (darba tempu).
- mācīt Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
- pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- pastrādāt Strādājot paveikt.
- saraut Strādājot, darot (ko), kāpināt tempu.
- piepelnīties Strādājot, darot (ko), nopelnīt sev papildu materiālos līdzekļus.
- taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- šturmēt Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
- apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
- liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- aizraut Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
- raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
- burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
- mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
- aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
- spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties, ieplūst (kur iekšā).
- iestrēbt Strebjot ieēst vai iedzert.
- izstrēbt Strebjot izēst (ko šķidru), arī izdzert.
- izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
- piestrēbt Strebjot pieēst vai piedzert klāt.
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- ģeņģerisks Streipuļojošs.
- aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (kur).
- atstreipuļot Streipuļojot atnākt, atkļūt šurp.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izstreipuļot Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piestreipuļot Streipuļojot pieiet, pienākt.
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uzgrūsties u. tml.
- uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
- nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
- izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piem., izkapti).
- uzstrīķēt Strīķējot uzasināt.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- studentija Studentu kopums; studējošie.
- piestūķēt Stūķējot cieši piepildīt; cieši piebāzt.
- pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
- aizstumt Stumjot aizvirzīt.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
- nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
- nostumt Stumjot novirzīt nost.
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
- izstumt Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
- pārstumt Stumjot pārvietot.
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- bīdīt Stumjot virzīt.
- iestumt Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- piestumties Stumjoties pievirzīties.
- sastumties Stumjoties savirzīties.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- bīdīties Stumjoties virzīties; virzīties (ar piepūli, pārvarot šķērsli).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
- skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
- izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstūrēt Stūrējot aizvirzīt.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kur, kādā vietā).
- nostūrēt Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- piestūrēt Stūrējot piebraukt.
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- izsukāt Sukājot atbrīvot (no kā).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- izsūkāt Sūkājot izēst, apēst.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
- nosūkāt Sūkājot noēst.
- nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
- pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
- piesukāt Sukājot pieglaust (matus), piekļaut (pie kā, kam klāt).
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- nosukāt Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
- iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
- izsūknēt Sūknējot iztukšot (piem., trauku).
- nosūknēt Sūknējot novirzīt, novadīt prom.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
- pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
- sapumpēt Sūknējot piepildīt (ko) ar gaisu.
- piesūknēt Sūknējot piepildīt.
- sasūknēt Sūknējot sagādāt.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
- sasūknēt Sūknējot sapildīt.
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- izsvēpēt Svēpējot, dedzinot izdzīt.
- nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
- Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
- margarīns Sviesta aizstājējs, ko gatavo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, pievienojot pienu, piena pulveri u. tml.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, atsaucas.
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- nosvilpot Svilpojot atskaņot (ko).
- pasvilpot Svilpojot atskaņot (ko).
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
- ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
- triumfāls Svinīgs, uzvarošs, gavilējošs.
- svēdra Svītra, josla (piem., priekšmetā, veidojumā, vidē).
- līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
- viduslīnija Svītra, šaura josla, kas atrodas (kā) vidū.
- iela Šāda josla kopā ar namu rindām un citu apbūvi gar to.
- vāls Šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
- saruna Šāda sazināšanās, izmantojot sakaru līdzekļus (piem., telefonu, internetu).
- stādīt Šādā veidā ievietojot augsnē augus, to daļas, veidot (ko).
- skriet uz vietas šādā veidā kustināt kājas, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
- nodīkt Šādā veidā runājot, lūdzot, nokaulēt.
- lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
- kristība Šai ceremonijai sekojošās viesības.
- apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert; apšalkt.
- izšalkot Šalkojot izteikt, izpaust.
- tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
- aizšaut Šaujot aizvirzīt.
- torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
- iešaut Šaujot ievirzīt (kur iekšā).
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
- izšaut Šaujot iztukšot (parasti ieroci).
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- sašaut Šaujot mērķī, iegūt (noteiktu punktu skaitu).
- aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
- pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
- nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
- nošaut Šaujot nonāvēt.
- (pa)ņemt uz grauda šaujot notēmēt.
- pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
- sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
- sašaut Šaujot trāpīt (kur).
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (ko) augšā, (kam) virsū.
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- trāpīt Šaujot, arī metot, virzot, panākt, ka (kas) skar objektu, ievirzās objektā.
- trāpīt Šaujot, metot, virzot ko, panākt, arī pieļaut, ka tas skar objektu, mērķi, ievirzās objektā, mērķī.
- strāvplūsma Šaura gaisa plūsmas josla ar lielu ātrumu (troposfērā, stratosfērā).
- stars Šaura redzamas gaismas izplatīšanās josla.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- zemes šaurums šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
- švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla, arī (šādi orientēts) kopums.
- muskete Šautene ar degļa atslēgu, ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
- sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
- nošķendēties Šķendējoties noteikt, pateikt (ko).
- sašķeterēt Šķeterējot izveidot (ko) lielākā daudzumā; šķeterējot izveidot (kā lielāku daudzumu).
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- sūkalas Šķidrums, kas rodas, gatavojot biezpienu, sieru, un satur ūdenī šķīstošas vielas (piem., cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- sašķiebt Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
- pašķiebt Šķiebjot pavirzīt (kādā virzienā).
- sašķiebties Šķiebjot tikt novirzītam (par ķermeņa daļu).
- sašķiebt Šķiebjot traumēt (ķermeņa daļu).
- atlasīt Šķirojot atdalīt, atlikt nost, savrup; izraudzīties, izvēlēties (no kopuma) pēc noteikta kritērija.
- atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
- nošķirot Šķirojot nodalīt atsevišķi.
- nošķirt Šķirojot nodalīt atsevišķi.
- sašķirot Šķirojot sagrupēt.
- iedalīt Šķirojot, klasificējot, atzīt (ko) par piederīgu (kādai grupai).
- ieskāt Šķirstīt (matus), parasti meklējot utis.
- sašķūrēt Šķūrējot (ko), izveidojot (kādu veidojumu).
- aizšķūrēt Šķūrējot aizvākt, aizstumt.
- iešķūrēt Šķūrējot ievirzīt (kur iekšā).
- nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (ko no kā nevēlama).
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt nost, prom (ko no kā).
- piešķūrēt Šķūrējot piestumt.
- izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi iztīrīt.
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- izštancēt Štancējot izgatavot, izveidot.
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
- cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizšūt Šujot aizdarīt.
- atšūt Šujot apdarināt (piem., tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- apšūt Šujot apdarināt, apstrādāt.
- metināt Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
- šūdināt Šujot darināt.
- iešūt Šujot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
- izšūt Šujot izgatavot (ko); pašūt, uzšūt.
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
- uzšūt Šujot izgatavot; pašūt.
- pašūt Šujot izgatavot.
- nošūt Šujot izveidot (dūrienu rindu).
- izšūt Šujot izveidot (izšuvumu, rotājumu).
- uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot.
- ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
- iešūt Šujot padarīt šaurāku, īsāku.
- izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu (audumu, adījumu).
- piešūt Šujot piestiprināt.
- lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
- sašūt Šujot savienot kopā.
- sašūt Šujot savienot.
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- redukcija Šūnu hromosomu skaita samazināšanās par pusi mejozē.
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- aizšūpot Šūpojot aizvirzīt.
- iešūpot Šūpojot iemidzināt; iemidzināt (piem., par ritmiskām skaņām).
- izšūpot Šūpojot izkustināt.
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, zemē u. tml.).
- uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- iešūpoties Šūpojoties ievirzīties (kur iekšā).
- līgoties Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
- mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
- piešvīkāt Švīkājot pārklāt; švīkājot piepildīt, aizņemt (ko).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
- visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; gluži; viscaur.
- visā pilnībā tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- pamats Tā, ka aptver, ietver galveno, neievērojot mazāk nozīmīgo.
- pilnība Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
- tuvu Tā, ka ir daudz kopīga, vienojoša (ar kādu); tā, ka ir laba garīgā saskaņa, draudzīgas attiecības (ar kādu).
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
- intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
- plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
- četrrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas.
- trīsrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas.
- sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kurā ir sešas rindas.
- divvirzienu Tāds (piem., ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos; tāds, kas noris divos (pretējos) virzienos.
- īss Tāds (piem., teksts), kam ir neliels apjoms.
- biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
- nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (kādā jomā).
- plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piem., par tekstu, zināšanām).
- izmanīgs Tāds, kam ir iemaņas (kādā jomā); prasmīgs, veikls.
- redzams Tāds, kam ir izcili nopelni, sasniegumi kādā jomā; ievērojams.
- kanjonveida Tāds, kam ir kanjonam raksturīga forma; kanjonam līdzīgs.
- masīvs Tāds, kam ir liela masa, apjoms.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
- apjomīgs Tāds, kam ir liels apjoms; liels, plašs.
- miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
- miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms (par skaņdarbu).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
- kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
- vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
- salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- laicīgs Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
- saīsināts Tāds, kam ir samazināts apjoms.
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms.
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums, apjoms.
- skujains Tāds, kam ir skujiņu raksts; tāds, ko veido skujiņas (2); skujots (2).
- draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
- trejāds Tāds, kam ir trīs veidi; tāds, kas izpaužas trijos veidos.
- zinīgs Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2); tāds, kas labi orientējas kādā nozarē, jomā.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
- nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, reālu faktu atspoguļojoša satura; nenoteikts, neskaidrs.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
- klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
- atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
- vertikāls Tāds, kam raksturīga augšupejoša virzība, attīstība.
- dialektisks Tāds, kam raksturīga pretstatu cīņa, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, joslām, ir balts laukums, josla.
- reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- nekritisks Tāds, kas (ko) vērtē bez kritiskas attieksmes, neizvērtējot trūkumus; tāds, kurā izpaužas kritikas, kritiska vērtējuma trūkums.
- liekulīgs Tāds, kas (runā, rīcībā) izliekas, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
- pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu; pasmags (1).
- naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
- strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; svītrains, joslains.
- gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- starprajonu Tāds, kas atrodas, noris starp rajoniem.
- subekvatoriāls Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp ekvatoriālo un tropu joslu.
- subpolārs Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes polāro un mēreno joslu.
- subtropisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv starp Zemes tropu un mēreno joslu.
- subantarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes dienvidu puslodē starp antarktisko un mēreno joslu.
- subarktisks Tāds, kas atrodas, noris, pastāv Zemes ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu.
- subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- virsūdens Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs ūdens, tāds, kas ir saistīts ar ūdens virsējo kārtu.
- intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
- endokrīns Tāds, kas attiecas uz organisma iekšējo sekrēciju.
- zems Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
- ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
- kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- konservatīvs Tāds, kas cenšas saglabāt līdzšinējo iedibināto kārtību un nepieņem jauno.
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti gājējiem paredzētā joslā.
- trokšņains Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz redzamās sarkanās gaismas joslas.
- pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
- emeritēts Tāds, kas ir aizgājis pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
- retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
- vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piem., vati, vatelīnu).
- kopējs Tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- uzstājīgs Tāds, kas ir ilgstošs, intensīvs, traucējošs.
- salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- mutisks Tāds, kas ir izteikts ar vārdiem, runājot.
- vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
- steidzams Tāds, kas ir jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties; tāds, kas prasa tūlītēju rīcību.
- viļņains Tāds, kas ir līdzīgs viļņojošai ūdens virsmai; tāds, kam ir ūdens viļņa forma, veids.
- masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā, apjomā.
- stiprs Tāds, kas ir ļoti labi attīstīts, organizēts (par darbības nozari, jomu).
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
- cauršūts Tāds, kas ir pagatavots, sastiprināts u. tml., šujot (kam) cauri.
- atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
- pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
- vecs Tāds, kas ir radies, izveidojies, pastāvējis pirms samērā ilga laika pagātnē un (parasti) joprojām pastāv.
- mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu sākotnējo veidu, izskatu; tāds, ko cilvēks nav sācis pārveidot.
- jautrs Tāds, kas ir saistīts ar jokiem, smiekliem.
- strutains Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutojošs.
- ruļļveida Tāds, kas ir satīts rullī; tāds, kas darbojas rotējot, tinoties rullī.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, aizraujošs, ka pakļauj sev, pārņem savā varā.
- pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
- mūris Tāds, kas ir veidots no ķieģeļiem, akmeņiem u. tml., tos mūrējot.
- reālistisks Tāds, kas ir veidots, ievērojot reālisma (1) principus.
- retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
- nomazgāt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs (no biežas mazgāšanas).
- pažūt Tāds, kas ir zaudējis sākotnējo mitruma daudzumu; tāds, kura ūdens līmenis ir krities.
- pazemināt Tāds, kas ir zemāks, mazāks (par vidējo, parasto, normu).
- ekstrēmistisks Tāds, kas izmanto galējos līdzekļus.
- pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku; glīts, jauks (par cilvēku, tā ārējo izskatu).
- smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
- amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
- steidzīgs Tāds, kas jāveic tūlīt, nekavējoties.
- nenopietns Tāds, kas joko, smejas, neizturas nosvērti; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
- karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
- staipīgs Tāds, kas lejot, tecinot u. tml. virzās nepārtrauktā tievā lentveida, diegveida plūsmā (par ko šķidru, pabiezu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasti līmeni, pakāpi; milzīgs.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- deficīts Tāds, kas nav pietiekamā daudzumā; tāds, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pietiekamā daudzumā.
- mazs Tāds, kas nav plati izvērsts; neliela apjoma, necils.
- atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
- ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas zaudējot stingrumu, liecas lejup.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda (piemēram, prasot, piedāvājot), cenšas kur iekļūt, būt.
- uzmācīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piem., kādas konkrētas tiesas) kompetencē, tai paredzētajos pienākumos.
- nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū; tāds, kas nepievērš sev citu uzmanību.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
- zems Tāds, kas nesasniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi u. tml.; neliels, neievērojams.
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
- vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
- masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
- mutisks Tāds, kas norisinās, izsakot vārdus, runājot.
- patvaļīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, bez atļaujas, ignorējot pastāvošo kārtību.
- patvarīgs Tāds, kas notiek pēc paša gribas, vienpusēji, bez saskaņošanas, arī izmantojot savu varu, tiesības.
- telefonisks Tāds, kas notiek, ko veic, izmantojot telefona sakarus.
- inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
- smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli.
- grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs.
- žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
- straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
- lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē; lejupejošs.
- iznīcīgs Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku, iznīkst; pārejošs.
- neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
- vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
- mazs Tāds, kas pēc daudzuma nesasniedz parasto, vidējo līmeni, pakāpi.
- viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
- liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
- atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
- niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
- regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
- cauršauts Tāds, kas radies, šāviņam izurbjoties cauri.
- atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
- pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, nedomājot par iespējamām nevēlamām sekām; pārlieku drošs.
- pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
- acumirklīgs Tāds, kas rodas, noris vienā mirklī, pēkšņi; īslaicīgs, ļoti ātri pārejošs.
- atklāts Tāds, kas runā vaļsirdīgi, neslēpjot savas domas, attieksmi.
- kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
- kvantitatīvs Tāds, kas saistīts ar kā daudzumu, apjomu, skaitu u. tml.
- torītējs Tāds, kas saistīts ar kādu no iepriekšējo dienu rītiem.
- pasaulīgs Tāds, kas saistīts ar ko paejošu, materiālu, nevis ar ko garīgu; laicīgs (1).
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- aizrautīgs Tāds, kas sajūsmina, valdzina; aizraujošs.
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
- fosforizēts Tāds, kas satur fosforescējošu vielu.
- pilns Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
- ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
- lišķīgs Tāds, kas savtīgos nolūkos liekulīgi runā (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
- rentgenogrāfisks Tāds, kas tiek veikts, izmantojot rentgenogrāfiju.
- spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
- uzplijīgs Tāds, kas uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ekspromts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās, improvizējot.
- slābs Tāds, kas zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
- slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
- saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- skaidrs Tāds, ko lieto tiešos, tūlītējos norēķinos (par naudu).
- darbs Tāds, ko lieto, izmanto strādājot.
- neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
- masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā, lielā daudzumā.
- māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
- divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
- rotācija Tāds, kurā galvenās operācijas veic rotējošas detaļas, rotējoši elementi.
- ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena, arī olu masas kunkuļi, kuri rodas, masu karsējot.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
- sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
- nievīgs Tāds, kurā izpaužas nievas; nievājošs.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
- mutvārdu Tāds, kura saturs ir pausts runas formā, runājot.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- nebalsīgs Tāds, kuru izrunājot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
- palatāls Tāds, kuru izrunājot mēles muguras daļa tiek piekļauta cietajām aukslējām.
- balsīgs Tāds, kuru izrunājot, vibrē balss saites (par valodas skaņām).
- neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
- mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
- pieskare Taisne, kas pieskaras līknei, to nekrustojot.
- sleja Taisns, lentveida gabals, arī josla.
- spieķis Taisns, tievs (koka vai metāla) stieņveida priekšmets, ko izmanto atbalstam ejot.
- pietaisīt Taisot, gatavojot (ko), papildināt (ar to pamatēdienu).
- pietaisīt Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
- aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
- satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- notamborēt Tamborējot izgatavot (ko).
- uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot.
- iztamborēt Tamborējot izgatavot; notamborēt.
- iztamborēt Tamborējot izveidot (ornamentu, rakstu).
- pietamborēt Tamborējot izveidot un pievienot klāt.
- satamborēt Tamborējot savienot.
- plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
- nulle Tas, kam nav nekādu zināšanu, nekādas prasmes (kādā jomā).
- rekordists Tas, kam pieder rekords (kādā jomā); tas, kas (kādā ziņā) ir pirmajā vietā.
- milzis Tas, kas (kādā nozarē) izceļas ar lielu apjomu, nozīmīgumu.
- pienākums Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
- nagla Tas, kas (kur, kādā jomā) ir pats interesantākais, labākais.
- dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
- atbiras Tas, kas atbirst (piem., sīkie graudi, vētījot labību).
- saturs Tas, kas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
- atradums Tas, kas atrasts meklējot, nejauši pamanot; tas, kas atrasts pētījumos, radošos meklējumos.
- atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
- pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
- izsukas Tas, kas izbirst sukājot, apstrādājot.
- kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- šujamais Tas, ko darina šujot.
- deficīts Tas, ko grūti dabūt, iegādāties, jo nav pieejams pietiekamā daudzumā.
- bāze Tas, ko izmanto par pamatu, veidojot ko citu.
- iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko).
- iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- ietaupīt Taupīgi rīkojoties, izlietot (ko) mazāk nekā paredzēts.
- iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
- sataurēt Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, pievērš uzmanību.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā.
- pietaurēt Taurējot radīt skaņas signālu.
- pietaurēt Taurējot, ļoti skaļi runājot vai kliedzot, piepildīt ar skaņām (ko).
- lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
- čamdīt Taustīt (piem., ko meklējot).
- ņenci Tauta, kas apdzīvo Ņencu autonomo apvidu un dažus citus Krievijas ziemeļu rajonus.
- eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- Lielvārdes josta tautiska josta, kurā ieausti šim novadam raksturīgie ornamenti.
- materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
- dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un starojuma dozu noteikšanu.
- rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis).
- patriekt jokus teikt jokus, jokoties.
- ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
- aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- adaptācija Teksta vienkāršošana, pārveidošana, pielāgojot (to) lasītāja vajadzībām.
- audums Tekstilizstrādājums, kas veidojas, aužamajos stāvos savstarpēji perpendikulāri saistoties audiem un šķēriem; austa drēbe.
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- karstais tālrunis telefona numurs, pa kuru var nekavējoties saņemt informāciju, ziņot par pārkāpumiem, paust savu viedokli u. tml.
- realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
- izspēlēties Tēlojot pilnībā izpaust sevi, savas dotības.
- plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
- gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- personāžs Tēls, darbojošā persona (romānā, izrādē, filmā, spēlē u. tml.).
- albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
- aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārtenterēt Tenterējot atgriezties (kur).
- iztenterēt Tenterējot iziet cauri (kam), caur (ko).
- iztenterēt Tenterējot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- notenterēt Tenterējot noiet, nonākt (kur); nokrist.
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- patenterēt Tenterējot pavirzīties.
- pietenterēt Tenterējot pieiet, pienākt.
- kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
- autoģenēze Teorija, ka dzīvā daba attīstās organismu iekšējo faktoru darbības dēļ; dzīvības evolūcija šādas teorijas skatījumā.
- staru terapija terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
- smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- notērēt Tērējot izlietot (naudu).
- notērgāt Tērgājot pavadīt (kādu laikposmu).
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
- atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
- uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
- kausēt Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā.
- svaigā veidā termiski neapstrādājot.
- riša Tērpa rotājums – vienā malā sakrokota auduma josla (iešūšanai tērpā vai uzšūšanai uz tā).
- notērzēt Tērzējot pavadīt (piem., kādu laikposmu).
- čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- ietetovēt Tetovējot ieveidot (ķermeņa daļā attēlu, zīmi).
- uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
- iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu (visu ķermeni, tā daļu).
- svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
- uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
- vuārisms Tiekšanās gūt seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- kanoniskās tiesības tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, attiecības ar valsti, garīdznieku un baznīcas kalpotāju dzīvi.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- tiesībsargs Tiesībsargājošo institūciju (piem., policijas) darbinieki.
- procesuālās tiesības tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kuras rodas, izmeklējot noziegumus, izskatot un iztiesājot krimināllietas un civillietas.
- kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
- kriminālprocesuālās tiesības tiesību nozare, kas regulē krimināllietu ierosināšanu, pirmstiesas izmeklēšanas un iztiesāšanas kārtību, kā arī nosaka tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas, izziņas iestāžu un procesu dalībnieku tiesības un pienākumus, izmeklējot un iztiesājot krimināllietas.
- notievēt Tievējot samazināt svaru, iegūt slaidāku augumu.
- bridnis Tīkls, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni.
- tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
- krist Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā (lozējot, sadalot pienākumus u. tml.).
- saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
- sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
- griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
- vairumtirdzniecība Tirdzniecība lielā apjomā – starpposms starp ražotāju un mazumtirdzniecību.
- komerctiesības Tirdzniecības tiesības – tiesisko normu kopums tirdzniecības jomā.
- iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
- ietirgot Tirgojoties ieņemt (naudu); iepirkt, nopirkt (piem., par nokaulētu cenu).
- satirgot Tirgojoties, pārdodot, iegūt (ko, parasti naudu) lielākā daudzumā; tirgojoties, pārdodot, iegūt (kā, parasti naudas lielāku daudzumu).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevēlama, traucējoša, arī netīra); tīrot novākt.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piem., priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
- izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
- notonēt Tonējot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu krāsas toni; viegli iekrāsot.
- pepsikola Tonizējošs bezalkoholisks dzēriens.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
- kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
- ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
- izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
- iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
- satrenēt Trenējot izveidot.
- satrenēt Trenējot panākt, ka (piem., noteikti rādītāji) kļūst labāki.
- ietrenēt Trenējot panākt, ka izveidojas, nostiprinās (piem., iemaņas).
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls, labi darbojas (ķermenis, tā daļas).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, veikls, piemērots (kādu darbību) veikšanai.
- satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
- notrenēties Trenējoties pavadīt (kādu laikposmu).
- ietrenēties Trenējoties, arī ko darot, iegūt iemaņas, veiklību, prasmi.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- notrenkāt Trenkājot (dzīvnieku), nomocīt, nodzīt (to).
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt, nodzenāt (to).
- iztrenkāt Trenkājot izklīdināt.
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
- satriept Triepjot (ko), pārklāt (to), parasti pilnīgi.
- uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iztriept Triepjot izklāt, izziest (kādu vielu).
- uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
- notriept Triepjot noklāt (kā) virsmu.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
- trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
- čala Troksnis, kāds rodas, daudziem cilvēkiem reizē sarunājoties, tērzējot.
- dauzīties Trokšņojot skraidīt, draiskuļoties.
- uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
- satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
- uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (piemēram, par ķermeņa daļu, ķermeni).
- pietūkt Tūkstot palielināties apjomā; piepampt.
- uz sitiena tūliņ, nekavējoties, arī ilgi nedomājot.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- uz karstām pēdām tūlīt, nekavējoties.
- sarunvārdnīca Tulkojošā vārdnīca, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu, dialogu paraugi.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (citas tautas daiļdarbu) savas tautas, zemes īpatnībām.
- lokalizēt Tulkojot pielāgot (piem., datorprogrammu) citas valodas lietotājiem.
- mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
- notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
- uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
- notuntuļot Tuntuļojot ļoti silti saģērbt.
- notuntuļot Tuntuļojot noiet, nonākt.
- karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
- kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
- aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
- saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
- notusēt Tusējot pavadīt (kādu laiku).
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
- sniegt Tuvināt kādam (ko), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
- pietuvoties Tuvojoties gandrīz sasniegt (kādu līmeni, skaitlisku vērtību u. tml.).
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- pret rītu tuvojoties rītam.
- pret rīta pusi tuvojoties rītam.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties; būt novietotam arvien tuvāk.
- pret vakaru tuvojoties vakaram.
- notvaicēt Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
- izgarojumi Tvaiki, smaržas, kas rodas izgarojot (vielām), žūstot (priekšmetiem).
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- saubagot Ubagojot iegūt, dabūt.
- izubagot Ubagojot iegūt; arī izlūgties.
- staigāt ar izstieptu roku ubagot, izstiepjot roku ar atvērtu plaukstu.
- jādināt Ucināt (bērnu), imitējot jāšanas kustības.
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
- akvareļkrāsas Ūdenī šķīstošas krāsas, kas pagatavotas no smalki saberztām krāsvielām, tām pievienojot augu līmvielas.
- dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
- ūdenīgums Ūdens daudzums (parasti upē) noteiktā dekādē, mēnesī u. tml., salīdzinājumā ar attiecīgā perioda vidējo daudzumu; ūdens daudzums (kādā vidē).
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
- kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla iekšējo uzbūvi, ka kristāls sarūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
- akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums; ūdenstilpes daļa, josla (piemēram, ar noteiktām pazīmēm).
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala (parasti sauszemes josla gar ūdenstilpi).
- krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
- acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- urbties Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
- ieurbt Urbjot ieveidot (parasti caurumu).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- saurbt Urbjot izveidot (caurumus).
- pieurbt Urbjot piestiprināt.
- urbt sulas urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, atrast (ko).
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- ieurbties Urbjoties ievirzīties (kur iekšā).
- pieurbties Urbjoties piekļūt (pie kā, kam klāt).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, saskarties (ar ko).
- nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
- sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
- uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
- izurķēt Urķējot izdabūt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- piekraste Ūtenstilpes josla vai plašāka teritorija, kas atrodas pie krasta, tā tuvumā.
- kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
- uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
- siluets Uz kontrastējoša fona redzamā (kā, parasti attāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- uzlūgt Uzaicināt (dejot).
- pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
- uzgriezt Uzdejot (deju, kurā pāris griežas).
- uzlēkt Uzdejot (strauju deju).
- uzdancot Uzdejot.
- pārģērbt Uzģērbt citu (apģērbu, apģērba gabalu), nomainot iepriekšējo.
- amizēties Uzjautrināties, jokoties; jautri pavadīt laiku (parasti ar pretējā dzimuma personu); koķetēt.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
- uzklīdenis Uzklīdis klaiņojošs dzīvnieks.
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- uzplīties Uzmācīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- būt nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
- lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
- kooptēt Uzņemt (kādu) vēlētā institūcijā, nerīkojot vēlēšanas, bet ieceļot ar pašas institūcijas lēmumu.
- apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
- uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
- uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- pārziņa Uzraudzība, atbildības joma.
- uz vietas Uzreiz, tūlīt; nekavējoties.
- baronlielskungs Uzrunas forma (runājot ar baronu).
- dēls Uzrunas forma (runājot ar jaunāku vīrieti).
- kungs Uzrunas forma (runājot ar vīrieti); cieņas izteikšanas forma.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precētu, sievieti); cieņas izteikšanas forma.
- uzsist dūri uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist delnu uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist dūri galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- uzsist delnu galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
- solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
- uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
- uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
- piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
- uzšuve Uzšuvums, piemēram, rotājošs.
- saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
- saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
- nodauzīties Uzturēties (kādu laiku), klīst, klejot (pa kurieni).
- dežurēt Uzturēties kādā vietā, parasti ko gaidot, vērojot.
- samīt gredzenus uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
- uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
- izziedēt Uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos.
- jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
- skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
- izvadāt Vadājot (dzīvnieku) panākt, ka (tas) izstaigā (kādu vietu, teritoriju).
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību vēlamā virzienā, gādājot, rūpējoties (par viņu), mācot, izglītojot (viņu); vadīt, ietekmēt indivīda garīgo attīstību vēlamā virzienā.
- tiesāt Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
- novaidēt Vaidot izrunāt; gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt (ko).
- novaimanāt Vaimanājot noteikt, pateikt (ko).
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- pierast Vairākkārt (ko) atkārtojot, pakāpeniski izjust tieksmi, nepieciešamību (pēc tā).
- nospēlēt Vairākkārt atskaņojot, nolietot (skaņuplati).
- noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
- radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
- kūleņot Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
- apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
- izķengāt Vairākkārt ķengājot, nonievāt, nopaļāt (kādu).
- dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
- skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
- cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
- pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
- līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
- plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
- pērt Vairākkārt sist ar pirtsslotu, mazgājoties, sviedrējoties pirtī.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- iestaigāt Vairākkārt staigājot, iemīt (piem., taku).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, radīt, izveidot (piem., taku).
- mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas, piem., žestikulējot).
- stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
- taustīties Vairākkārt taustīt, piem., ko meklējot.
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- uzdarboties Vairākkārt veikt (parasti kādā vietā ko sabiedrībai kaitējošu, arī noziedzīgu).
- lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt; lēni staigāt (piem., ko meklējot).
- lodāt Vairākkārt, dažādos virzienos iet, pārvietoties, līst; šurpu turpu staigāt (piem., ko meklējot).
- konkurence Vairāku personu sacensība (par pārākumu kādā jomā).
- kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
- savairot Vairojot panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieku, augu) skaits (parasti ievērojami) palielinās.
- nārstot Vairojoties izlaist ūdenī olas (ikrus), pieņus – par zivīm, abiniekiem.
- savairoties Vairojoties palielināties skaitā, parasti ievērojami.
- spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
- solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
- lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot no zemes, raujot ar knābi (par putniem).
- izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
- aizvalcēt Valcējot noslēgt.
- monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- raukums Valdziņu, cilpiņu skaita mazināšana adījumā, tamborējumā (adot, tamborējot).
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- apvalkāt Valkājot, nēsājot nolietot (apģērbu, apavus).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- kreoliskā valoda valoda, kas izveidojusies, sajaucoties, piem., kādai eiropiešu valodai ar vietējo cilšu valodu un kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu.
- substrāts Valodas parādības, kas ienācēju valodā ir radušās kādreizējo vietējo iedzīvotāju valodas ietekmē.
- patskanis Valodas skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
- rakstība Valodas vienību pieraksta sistēma, ievērojot noteiktus atveides principus.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- slēgtā ekonomika valsts ekonomika, kura nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā, starptautiskajos finanšu tirgos, kurai nav attiecību ar ārvalstīm.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- totalitārisms Valsts pārvaldes sistēma, kam raksturīga vienas politiskās partijas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
- tiesības Valsts varas noteiktas un nodrošinātas obligātas sociālas normas, kas ietvertas likumos un pieņemtajos lēmumos.
- federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
- izvāļāt Vāļājoties pieplacināt, saplacināt.
- novāļāties Vāļājoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
- leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- pievārdot Vārdojot pierunāt (kādu).
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- apvārtīt Vārtot, viļājot panākt, ka aplīp (ar ko).
- novārtīties Vārtoties, gulšņājot pavadīt (kādu laikposmu).
- segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
- novaskot Vaskojot noklāt (kā virsmu).
- kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- aizvazāt Vazājot aiznest, aizvilkt.
- manna Vecajā Derībā – ēdiens, ko Dievs deva jūdiem, kad tie klejoja pa tuksnesi.
- seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
- gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
- pavēcināt Vēcinot, mājot (ar roku), sveicināt.
- gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
- laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
- vēderprese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēdera prese.
- vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties samazinās vēdera dobuma tilpums; vēderprese.
- prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
- vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs.
- parasimpātisks Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus, palēnina to darbību.
- simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- tīrīt Veicot uzkopšanas darbus, mazgājot, beržot, slaukot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst tīrs.
- izgriezt Veidojot apļus, dejot.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- izveidot Veidojot izgatavot (ko); panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- novīties Veidojot līkumus, novest (kur) – piem., par ceļu.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, savijot vienu ar otru, veidot (ko), nostiprināt (ko).
- tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
- ieveidot Veidojot panākt, ka (kas) iegūst (noteiktu formu, izskatu).
- izveidot Veidojot piešķirt (noteiktu veidu, formu).
- aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
- pārvirpuļot Veidojot virpuļus, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko); izveidot (iekšējo vītni).
- nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
- aizaugt Veidojoties (kam), pārklāties.
- sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
- aizaugt Veidojoties audiem, sašaurināties.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
- paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
- mest Veidot (cilpas); darināt (ko), veidojot cilpas.
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- modelēt Veidot (kā) ārējo izskatu, formu, parasti atbilstoši modes tendencēm.
- dobt Veidot (kam) dobumu (1); taisīt (ko), veidojot dobumu.
- kristalizēt Veidot (ko, piem., formulējumu) ļoti skaidru, noteiktu, precīzu, atbrīvojot no liekā, nevajadzīgā.
- stiegrot Veidot (ko, piem., konstrukciju, materiālu), iestrādājot (tajā) stiegras.
- stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
- jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
- mezglot Veidot (mezglus); siet (ko), veidojot (tajā mezglus).
- ģeometrizēt Veidot (piem., mākslas darbu), vienkāršojot dabas formas ar ģeometrijas abstrakcijas paņēmieniem.
- secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
- sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
- sižetēt Veidot sižetu (piem., izmantojot kādus faktus).
- līst Veidot šādu izcirtumu (piem., nocērtot kokus, izraujot celmus kādā vietā, platībā); cirst (visus kokus, krūmu) kādā vietā.
- līst līdumu veidot tīrumu, izcērtot kokus, izraujot celmus.
- velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
- valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
- frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
- dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
- konstruēt Veidot, zīmēt (ģeometrisku figūru), izmantojot dotos elementus.
- kristalizēties Veidoties ļoti skaidram, atbrīvojoties no liekā, nevajadzīgā (piem., par domu, atziņu).
- žonglēt Veikli rīkoties, darboties, saglabājot līdzsvaru.
- aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
- piededzināt Veikt īpašas ārstnieciskas manipulācijas, iedarbojoties ar karstumu, gaismas staru, ķīmisku vielu u. tml.
- turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību).
- turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
- vējoties Vējot (1).
- vējoties Vējot (3).
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija (pagastā, rajonā līdz 2009. gada teritoriālajai reformai).
- uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
- pārvilkt Velkot, izstiepjot garumā, novietot un nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- ievelmēt Velmējot ieveidot.
- uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
- izvelmēt Velmējot izveidot.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- atkārtot Vēlreiz lasot, pārrunājot u. tml., atjaunot atmiņā (agrāk mācīto).
- pārstrādāt Vēlreiz strādājot, izveidot (piem., daiļdarbu) citādu.
- ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam mērķim, neizmantojot (to) sev.
- izveltnēt Veltnējot izveidot.
- noveltnēt Veltnējot nolīdzināt, nogludināt.
- saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
- uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
- norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
- termoveļa Veļa, kas izgatavota no īpašām ķīmiskām šķiedrām, kuras neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu.
- uzvelt sniegavīru veļot, gatavojot sniega bumbas, rituļus, izveidot sniegavīru.
- aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
- ripeniski Veļoties, ripojot.
- ripot Veļoties, rotējot pārvietoties.
- apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
- izvemties Vemjot iztukšot kuņģi.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- izvemt Vemjot izvadīt no kuņģa (ko).
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
- novergot Vergojot, pārlieku smagi strādājot pavadīt (kādu laikposmu).
- noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
- novērot Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
- nolūkot Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
- novaktēt Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
- ievērpt Vērpjot iekļaut (pavedienā).
- savērpt Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā daudzumā; vērpjot izgatavot (dzijas lielāku daudzumu).
- izvērpt Vērpjot izveidot (dziju, diegus u. tml.).
- iztecināt Vērpjot izveidot pavedienu.
- savērpt Vērpjot izveidot.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (parasti tekstilšķiedras) dzijā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
- orientēties Vērst savu rīcību, darbību (kādā virzienā, jomā).
- locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu (piem., par kā īpašībām, kvalitāti).
- izvērtēt Vērtējot dot detalizētu atzinumu, pārskatu (piem., par kā kvalitāti, nozīmīgumu).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- novērtēt Vērtējot noteikt (kā vērtību skaitliskā izteiksmē).
- novērtēt Vērtējot noteikt (kāda, kā) kvalitāti, atbilstību noteiktām prasībām.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
- novērtēt Vērtējot pēc pieņemtas sistēmas, noteikt (zināšanu, prasmes u. tml.) līmeni, pakāpi.
- ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- mērot Vērtējot salīdzināt.
- samērot Vērtējot salīdzināt.
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, neatbilstošu normām, arī likvidējamu.
- savervēt Vervējot iesaistīt (cilvēkus) kādā organizācijā, darbā u. tml.
- savervēt Vervējot izveidot (piem., kādu grupējumu).
- aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- ievēzēt Vēzējot iekustināt; iesākt vēzēt.
- dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
- sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
- zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
- saviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (sejā grimasi).
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
- trīssoļlēkšana Vieglatlētikas disciplīna – lēkšana tālumā pēc triju, citu citam sekojošu ieskrējiena soļu veikšanas.
- zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
- irdzēt Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
- līgot Viegli šūpoties; viegli šūpojoties, virzīties, pārvietoties.
- degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
- ķircināt Viegli, jokojoties zobot (kādu).
- ķircināties Viegli, jokojoties zoboties (par kādu).
- konservants Viela ar konservējošām īpašībām, ko izmanto, piem., pārtikas produktu pasargāšanai pret bojāšanos.
- inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
- scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- substitūcija Viena (kāda kopuma sistēmas u. tml.) elementa, sastāvdaļas aizstāšana ar citu, ievērojot attiecīgus nosacījumus, likumsakarības.
- paaudze Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums; ģenerācija.
- ģenerācija Vienā laikā eksistējošs (augu, dzīvnieku) kopums.
- paaudze Vienā laikposmā dzīvojošs samērā vienāda vecuma cilvēku kopums.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
- šķērslīnija Viena no numurētām (kāda rajona) šķērsielām.
- jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
- iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
- monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
- audi Vienādi funkcionējošu šūnu grupa ar starpšūnu vielu.
- ģeogrāfiski attālas augu formas vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- melone Viengadīgs ķirbju dzimtas augs ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
- sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- izšķīst Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
- datortīkls Vienotā sistēmā saslēgti un funkcionējoši datori.
- noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
- šāviens Vienreizēja paveikta darbība --> šaut (1); īslaicīgs vienreizējs troksnis, kas rodas šaujot.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
- pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
- konsonanse Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
- segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- krustleņķis Viens no leņķiem pretēju leņķu pārī, kas veidojas, krustojoties divām taisnēm.
- saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem; koncerts vijolei un orķestrim.
- oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
- epika Viens no trim daiļliteratūras pamatveidiem (līdzās lirikai un drāmai), kam raksturīgs vēstījošs notikumu un personu attēlojums.
- kramaļģes Vienšūnas aļģes ar krama un pektīna ārējo apvalku [Diatomeae].
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- kakts Vieta (telpā, celtnē), kur saskaras sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- pažobele Vieta starp ēkas jumta slīpnes apakšējo daļu un augšējā stāva pārsegumu; telpa šādā vietā.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka, dzīvnieka) ribām.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- anatomikums Vieta, kur, preparējot līķus, tiek pētīta cilvēka ķermeņa anatomija.
- stāvoklis Vieta, loma (cilvēkam, cilvēku grupai) sabiedrībā, darbības jomā u. tml.
- paspārne Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, pajumte.
- pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis.
- mērķis Vieta, objekts, kas jāsasniedz (piem., ejot, braucot).
- pastarpām Vietumis, arī šaurā joslā (starp ko).
- vīteņaugs Vijīgs vai kāpelējošs augs.
- pijole Vijole.
- vijoļmūzika Vijolei komponēti skaņdarbi.
- kvinta Vijoles pirmā stīga ar visaugstāko toni.
- vijoļspēle Vijoles spēle.
- vijoļskola Vijoļspēles skola.
- apvīt Vijot apņemt (ar ko); vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- ievīt Vijot ietvert (vijumā); vijot iestiprināt (kur iekšā).
- izvīt Vijot izgatavot, izveidot.
- novīt Vijot izgatavot.
- ievīt Vijot izveidot (kur iekšā, parasti ligzdu).
- savīt Vijot izveidot (ligzdu) – par putniem.
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko) lielākā daudzumā; vijot izveidot, izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- savīt Vijot izveidot, izgatavot (ko).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- tīties Vijoties (ap ko), klāties kārtām (kam apkārt).
- aizvīties Vijoties aizstiepties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā).
- apvīties Vijoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sapīties Vijoties, tinoties u. tml. sasaistīties; arī samudžināties.
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt.
- apvīlēt Vīlējot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt.
- izvīlēt Vīlējot izgatavot, izveidot (ko).
- pievīlēt Vīlējot izveidot (ko) vēlamajā formā.
- novīlēt Vīlējot likvidēt.
- novīlēt Vīlējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo formu.
- pārvīlēt Vīlējot pārdalīt.
- kārdinošs Vilinošs, aizraujošs.
- skrāpēt Vilkt ar ko asu pa (kā) virsmu, ar švīkām radot brūci (ādas virskārtā), sabojājot (priekšmetu).
- mudžināt Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
- apdedzināties Vilties, arī kļūdīties, neapdomīgi rīkojoties, neparedzot sekas.
- noviltot Viltojot izveidot.
- saviļāt Viļājot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izviļāt Viļājot izveidot (ko).
- noviļāt Viļājot padarīt netīru.
- apviļāt Viļājot panākt, ka aplīp (ar ko).
- saviļāt Viļājot saspiest.
- izviļāt Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
- noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
- aizviļņot Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
- automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- līdzsvara baļķis vingrošanas rīks, pa kuru ejot, jānotur līdzsvars.
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- kālija permanganāts violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu, sadzīvē un medicīnā izmanto kā dezinfekcijas līdzekli.
- civillaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nereģistrējot laulību.
- žigolo Vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis.
- vīrs Vīrietis; cilvēks (runājot par vīrieti).
- aizvirmot Virmojot aizvirzīties; aizvirpuļot.
- novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārvirmot Virmojot viscaur pārņemt (ko).
- karuseļvirpa Virpa ar rotējošu galdu lielizmēra detaļu apstrādei.
- apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
- novirpot Virpojot apstrādāt, noņemt (ko) nost.
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā).
- savirpot Virpojot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; virpojot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- novirpot Virpojot izgatavot (ko).
- uzvirpot Virpojot izgatavot (ko).
- izvirpot Virpojot izgatavot, izveidot (priekšmetu, tā daļas).
- izvirpot Virpojot izveidot (priekšmeta formu); virpojot izveidot (piem., caurumu).
- pavirpot Virpojot mazliet apstrādāt (ko).
- aizvirpuļot Virpuļojot aizvirzīties.
- ievirpuļot Virpuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- novirpuļot Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo vidi; pretstats: iekšpuse.
- kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
- koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
- ornitoze Vīrusu ierosināta infekcijas slimība, ar kuru var saslimt arī cilvēks, kontaktējoties ar slimiem putniem.
- lonža Virvei, trosei piestiprināta drošības josta, ko izmanto cirka mākslinieki, akrobāti u. tml.
- gaita Virzība, pārvietošanās ejot; iešanas, pārvietošanās veids, arī ātrums (cilvēkiem un dzīvniekiem).
- plīva Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piem., gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
- neoromantisms Virziens Eiropas literatūrā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīga emociju un indivīda iekšējo pārdzīvojumu akcentēšana, pretstatot to reālismam un naturālismam.
- gremdēt Virzīt (ko šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst; panākt, ka (kas) grimst.
- airēt Virzīt (parasti laivu), iegremdējot un vēzējot airus ūdenī.
- orientēt Virzīt, ietekmēt (kā) darbību, rīcību (kādā virzienā, jomā).
- pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
- vērt Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
- nākt Virzīties šurp lidojot, peldot u. tml. (par dzīvniekiem).
- airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
- līkumot Virzīties, apejot, apbraucot (kam apkārt); virzīties ar līkumiem.
- stiepties Virzīties, izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
- taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- rāpties Virzīties, pārvietoties rāpojot.
- līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
- šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- ievirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- iznest Virzot, raujot sev līdzi, pārvietot (no kurienes, kur u. tml.) – par ūdeņiem, vēju.
- pienest Virzot, raujot sev līdzi, pievirzīt.
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
- noveikt Virzoties, pārvietojoties veikt (noteiktu attālumu).
- izgaismot Viscaur apgaismot; apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkārtnē).
- rītakleita Viscaur pogājams un apņemams ar jostu sieviešu rīta apģērbs; halāts.
- marasms Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
- internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
- vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- kailcirte Visu koku izciršana cirsmā, atstājot tikai aizsargājamos kokus.
- arvien Visu laiku, nepārtraukti; joprojām.
- molekulmasa Visu molekulā ietilpstošo ķīmisko elementu atomu vidējo atommasu summa.
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- skats Vizuāli uztveramo ārējo pazīmju kopums; izskats.
- tremolo Vokālā snieguma defekts – vibrējošs balss skanējums.
- savulkanizēt Vulkanizējot salabot.
- apzāģēt Zāģējot apstrādāt (visapkārt, no visām pusēm).
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piem., koka zarus).
- iezāģēt Zāģējot ieveidot (kur, piem., robu).
- izzāģēt Zāģējot izgatavot (priekšmetu).
- piezāģēt Zāģējot izveidot (ko) vēlamajā formā, garumā u. tml.
- izzāģēt Zāģējot izveidot (kur robu, caurumu u. tml.).
- izzāģēt durvis zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- izzāģēt logu zāģējot izveidot durvju (loga) aili.
- nozāģēt Zāģējot nogriezt, nodalīt nost.
- pārzāģēt Zāģējot pārdalīt.
- sazāģēt Zāģējot pārveidot (par ko).
- iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
- sazāģēt Zāģējot sadalīt, sasmalcināt.
- sazāģēt Zāģējot sagatavot.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) noteikta biezuma plāksnēs.
- iezaigoties Zaigojot parādīties (acīs).
- nozaimot Zaimojot nonicināt, nonievāt.
- nozākāt Zākājot nopelt; nicinoši nolamāt.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- furacilīns Zāļu viela (dzeltenā krāsā) ar dezinficējošām īpašībām.
- gāzties Zaudējot līdzsvaru, smagi krist (par cilvēku).
- izkalst Zaudējot mitrumu, kļūt ļoti sausam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
- padzeltēt Zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt iedzeltenam.
- nodzeltēt Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
- pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noasiņot Zaudēt daudz asiņu; zaudējot daudz asiņu, iet bojā.
- izjukt Zaudēt līdzšinējo kārtību, sakārtojumu.
- papēdis Zeķes daļa, kas sedz pēdas pakaļējo daļu.
- nozelēt Zelējot apsūkāt, nosiekalot.
- apzelēt Zelējot apsūkāt.
- nozelēt Zelējot nosūkāt, noēst.
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- parapets Zema akmens, betona aizsargjosla, kas norobežo terasi, krastmalu, kāpnes u. tml.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
- rūciens Zemas, dobjas skaņas, kas rodas, kam runājot, dziedot.
- spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
- kritene Zemes iegruvums (ieplakas, iedobuma formā), kas izveidojies, pazemes ūdeņiem izskalojot iežu slāni.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- jūrmala Zemes josla gar jūru; jūras krasts.
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
- austrumi Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
- zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
- ūdenspiparu sīkeglīte zemūdens augs ar ložņājošu stublāju, kas aug ūdentilpju seklās piekrastēs.
- jūraszāles Zemūdens piekrastes joslu daudzgadīgi jūras augi ar garām, šaurām lapām.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- vairogs Ziedkopa, kurā apakšējo ziedu kāti ir garāki par augšējo ziedu kātiem.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju).
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
- izzīlēt Zīlējot pareģot; zīlējot uzzināt.
- akūts Zīme (´), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto kāpjošās zilbes intonācijas apzīmēšanai; zīme, ar kuru apzīmē atšķirīgu skaņas kvalitāti.
- apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt); zīmējot ierobežot kādu laukumu.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- iezīmēt Zīmējot ieveidot (kur attēlu, rakstu u. tml.).
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- izzīmēt Zīmējot izveidot (piem., līniju, attēlu).
- klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
- radioloģija Zinātne par starojuma enerģiju; radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma izmantošana slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- tirkoloģija Zinātne par tirku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- okeanogrāfija Zinātne, kurā pēta jūru un okeānu ūdeņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, procesus tajos.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pēta semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu kultūru.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- paleoģeogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta fiziski ģeogrāfiskos apstākļus pagājušajos ģeoloģiskajos laikmetos.
- nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
- radiogramma Ziņojums, ko pārraida, izmantojot radioviļņus.
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
- necope Zivju neķeršanās (makšķerējot).
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- periodontīts Zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums.
- izzobot Zobojot, ar zobgalībām izsmiet, arī nopelt.
- apsmiet Zobojoties, ņirgājoties pazemot, apkaunot.
- irgoties Zoboties; zobgalīgi smieties, jokoties.
- nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
- Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
- seiners Zvejas kuģis zvejošanai jūrā ar riņķa vadu.
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot.
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- nozvejot Zvejojot iegūt (ko).
- izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
- izzvejot Zvejojot izvilkt, iegūt (parasti zivis).
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- vilkt lomu zvejojot, makšķerējot gūt lomu.
- makšķerēt Zvejot (ko) ar makšķeri.
- tralēt Zvejot ar trali.
- velcēt Zvejot ar velci (3).
- bļitkot Zvejot zivis ar bļitku.
- žibulēt Zvejot zivis, izmantojot žibuli.
- nozvetēt Zvetējot piekaut, arī nopērt (kādu).
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izžaut Žaujot novietot žūšanai.
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos, karstumā) panākt, ka (piem., gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piem., gaļa, zivs) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
- sažāvēt Žāvējot (piem., siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
- pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) tik lielā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) uzglabāšanai.
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
- piga Žests, kas pauž nievājošu noraidījumu – roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
- okapi Žirafu dzimtas dzīvnieks ar zebrai līdzīgu ķermeni, kas dzīvo mitrajos tropu mežos; punduržirafe [Okapia johnstoni].
- nožūpot Žūpojot notērēt.
- nožūpot Žūpojot pavadīt (kādu laika posmu).
- iežūžot Žūžojot panākt, ka iemieg.
- pažūžot Žūžojot pašūpot (parasti bērnu, to iemidzinot).
- piežūžot Žūžojot piepildīt ar skaņām (ko).
jo citās vārdnīcās:
MEV