Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nožūpot
nožūpot -žūpoju, -žūpo, -žūpo, pag. -žūpoju darbības vārds; transitīvs
1.Žūpojot notērēt.
PiemēriNožūpot visu peļņu.
  • Nožūpot visu peļņu.
  • Atlikušo naudu viņi nožūpoja.
2.Žūpojot pavadīt (kādu laika posmu).
PiemēriNožūpot mēnesi no vietas.
  • Nožūpot mēnesi no vietas.
  • Nožūpot visu mūžu.