gremdēt
gremdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt (ko šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst; panākt, ka (kas) grimst.
PiemēriGremdēt rokas ūdenī.
- Gremdēt rokas ūdenī.
- Gremdēt makšķeri ezerā.
- Gremdēt kuģus jūrā.
2.Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
PiemēriGremdēt uzņēmuma godu.
- Gremdēt uzņēmuma godu.
- Gremdēt partijas izredzes velēšanās.
- Augstais noziedzības līmenis gremdē valsti.
3.intransitīvs; joma: fiziskā kultūra un sports Spēcīgi sist bumbu uz leju.
PiemēriVeikli un precīzi gremdēt.
- Veikli un precīzi gremdēt.
- Gremdēt no aizmugures līnijas.
- Volejbolists labi gremdē.
- transitīvs Gremdēt bumbu tīklā.