irdzēt
irdzēt 3. pers. irdz, pag. irdzēja darbības vārds; intransitīvs
irdzoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Viegli šalcot, čalojot plūst (par ūdeni, ūdens plūsmu); urdzēt.
PiemēriKlints pakājē irdz avots.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi