aprepēt
aprepēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
PiemēriAprepējušas rokas.
- Aprepējušas rokas.
- Melni, aprepējuši kāju papēži.
1.1.Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
PiemēriAprepējis ābeles stumbrs.
- Aprepējis ābeles stumbrs.