nomurgot
nomurgot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriSlimnieks nomurgoja visu nakti.
- Slimnieks nomurgoja visu nakti.
2.sarunvaloda, transitīvs Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
PiemēriKo viņš tur nomurgoja, tā arī nesapratu.
- Ko viņš tur nomurgoja, tā arī nesapratu.