šķīdināt
šķīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
šķīdinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
PiemēriŠķīdināt želatīnu ūdenī.
- Šķīdināt želatīnu ūdenī.
2.Padarīt (ko) šķidrāku.
PiemēriPreparāti, kuri šķīdina asinis.
- Preparāti, kuri šķīdina asinis.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
PiemēriMedikamenti, kas šķīdina trombus asinsvados.
- Medikamenti, kas šķīdina trombus asinsvados.
- Šķīdināt nierakmeņus, žultsakmeņus.