muzicēt
muzicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
PiemēriMuzicēt brīvajā laikā.
- Muzicēt brīvajā laikā.
- Muzicēt kāzās, sarīkojumos.
- Muzicēt kopā ar bērniem.
- Koncertā muzicēja populāri ansambļi.
- pārnestā nozīmē Mežmalā muzicēja putni.