Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nodīkt
nodīkt -dīcu, -dīc, -dīc, pag. -dīcu darbības vārds; transitīvs
1.Stieptā balsī, dīcot noteikt, pateikt (ko).
PiemēriKaut ko nodīkt caur degunu.
1.1.Šādā veidā runājot, lūdzot, nokaulēt.
PiemēriNodīkt 10–20 % no cenas.