repetitors
repetitors lietvārds
repetitore lietvārds
1.Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
PiemēriStrādāt par repetitori teātrī.
2.Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
PiemēriMeklēt repetitoru skolniekam matemātikā.
Cilme:No latīņu repetitor ‘atkārtotājs’.