Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
gurķis
gurķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
PiemēriGurķu šķirnes.
  • Gurķu šķirnes.
  • Iesēt gurķus.
  • Audzēt gurķus uz lauka vai siltumnīcā.
1.1.Šā dārzeņa auglis.
PiemēriNovākt gurķus.
  • Novākt gurķus.
  • Svaigi gurķi.
  • Skābēti, marinēti gurķi.
Stabili vārdu savienojumiDeguns kā gurķis.
Cilme:No vācu Gurke.