gurkstēt
gurkstēt 3. pers. gurkst, pag. gurkstēja intransitīvs, darbības vārds
gurkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
PiemēriSniegs gurkst zem gājēju kājām.