rūcējs
rūcējs lietvārds
rūcēja lietvārds
1.Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
PiemēriPat lielākais rūcējs reizi dzīvē ir uzdungojis kādu dziesmu.
2.Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
PiemēriMūžīgais rūcējs izsaka kritiku.