ravēt
ravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ravējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
PiemēriRavēt dārzu.
1.1.Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
PiemēriRavēt burkānus.
1.2.Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
PiemēriRavēt no puķudobes gārsu un pienenes.
2.Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
PiemēriRavēt no apziņas negatīvās domas.