atmirgot
atmirgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Sākt mirgot.
PiemēriOstā atmirgo kuģu ugunis.
2.Mirgojot atspoguļoties.
PiemēriKanālā atmirgo parka laternas.
2.1.Izpausties, būt redzamam.
PiemēriSejā atmirgo patiess prieks.