atmirdzēt
atmirdzēt 3. pers. -mirdz, pag. -mirdzēja darbības vārds; intransitīvs
1.Sākt mirdzēt.
PiemēriDebesīs atmirdz zvaigznes.
2.Mirdzot atspoguļoties.
PiemēriRasas pilienos atmirdz saule.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties, būt redzamam.
PiemēriSejā atmirdz smaids.