polaritāte
polaritāte lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
PiemēriElektronu polaritāte.
- Elektronu polaritāte.
- Atoma kodola polaritāte.
- Molekulu polaritāte.
- Elektrisko lādiņu polaritāte.
- Magnētiskā lauka polaritāte.
- Sprieguma polaritāte.
- Pretējas polaritātes līdzstrāva.
1.1.Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
PiemēriVideosignāla polaritāte.
- Videosignāla polaritāte.
- Akumulatora, baterijas polaritāte.
- Magnēta polaritāte.
- Akustisko sistēmu polaritāte.
2.joma: bioloģija Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
PiemēriSakņu polaritāte.
- Sakņu polaritāte.
3.Prestats, krasa atšķirība.
PiemēriUzskatu, interešu polaritāte.
- Uzskatu, interešu polaritāte.
- Emociju polaritāte.
- Polaritātes pastiprināšanās starp nabadzību un bagātību.
Cilme:No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos ‘ass; pagrieziena punkts; pols’.