tecināt1
tecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
PiemēriTecināt alu krūzē.
- Tecināt alu krūzē.
- Tecināt medu burkā.
- No bērza tecinātas sulas.
- Krāsas uz gleznas var uzklāt, tās pilinot, tecinot.
2.Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
PiemēriTecināt spirtu, kandžu.
- Tecināt spirtu, kandžu.
- Tecināt taukus.