aizviļņot
aizviļņot 3. pers. -o, -oju darbības vārds; intransitīvs
aizviļņoties darbības vārds; atgriezenisks
Viļņojot aizplūst (par straumi, skaņām u. tml.).
PiemēriUpe aizviļņo uz jūru.
- Upe aizviļņo uz jūru.
- Mūzikas skaņas aizviļņoja pāri ezeram.
- pārnestā nozīmē Vasara aizviļņo, atstājot atmiņas.