murmuļot
murmuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Runāt, murmināt.
PiemēriBezjēdzīgi murmuļot.
1.1.transitīvs Runāt, teikt (ko).
PiemēriMurmuļot kaut ko zem deguna.
2.formā: trešā persona Burbuļojot plūst, tecēt.
PiemēriPati Vildoga šaura, bet steidzīga upīte, murmuļo ap akmeņiem, šļakstinās pret siekstām, čabinās gar oļiem un dobji guldzinās zem augstiem, sarkanīgiem smilšakmens kraujumiem.