Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bļitkot
bļitkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Zvejot zivis ar bļitku.
PiemēriUz kanāla ledus var bļitkot vēl šonedēļ.