izkaulēt
izkaulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
PiemēriIzkaulēt cenas atlaidi kartupeļiem.
- Izkaulēt cenas atlaidi kartupeļiem.
1.1.Uzmācīgi, neatlaidīgi prasot, izlūgties (ko).
PiemēriIzkaulēt desmit santīmus.
- Izkaulēt desmit santīmus.
- Izkaulēt ekskursijai autobusu.
- Izkaulēt sev brīvu nedēļu.