noecēt
noecēt -ecēju, -ecē, -ecē, pag. -ecēju darbības vārds; transitīvs
1.Ecējot apstrādāt.
PiemēriNoecēt lauku.
- Noecēt lauku.
- Apart un noecēt dārzu.
1.1.Uzirdināt, nogrābt.
PiemēriKatru vakaru robežsargi pludmali noecēja.
- Katru vakaru robežsargi pludmali noecēja.