nodzīvoties
nodzīvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
PiemēriVisu vasaru nodzīvojāmies pa laukiem.
- Visu vasaru nodzīvojāmies pa laukiem.
- Slimības dēļ vairāk nekā mēnesi nodzīvoties pa māju.
2.Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
PiemēriNodzīvoties līdz bankrotam.
- Nodzīvoties līdz bankrotam.
- Nodzīvoties līdz pēdējam.
- Nodzīvoties tik tālu, ka makā tikai 10 santīmu.
3.Dzīvojot degradēties, morāli pagrimt.
PiemēriKā var tik zemu nodzīvoties?
- Kā var tik zemu nodzīvoties?
- Mans vīrs ir galīgi nodzīvojies.