Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nodzīt
nodzīt -dzenu [-dzȩ̀nu], -dzen, -dzen [-dzȩ̀n], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNodzīt kaķi no galda.
  • Nodzīt kaķi no galda.
  • Nodzīt mušu no ēdiena.
  • Nodzīt bērnus no ceļa braucamās daļas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
PiemēriNodzīt nabadzībā, izmisumā.
  • Nodzīt nabadzībā, izmisumā.
3.Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
PiemēriNodzīt sevi darbā.
  • Nodzīt sevi darbā.
  • Smagos darbos nodzīti cilvēki.
  • Nodzīti zirgi.
3.1.sarunvaloda Ļoti nolietot.
PiemēriGalīgi nodzīta automašīna.
  • Galīgi nodzīta automašīna.
4.Noskūt.
PiemēriNodzīt bārdu.
  • Nodzīt bārdu.
Stabili vārdu savienojumiNodzīt matus uz nullīti.
5.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
PiemēriNodzīt pirmo izsalkumu.
  • Nodzīt pirmo izsalkumu.
  • Auksta duša nodzen miegu.
5.1.Iznīcināt, likvidēt.
PiemēriNodzīt kārpas.
  • Nodzīt kārpas.
  • Nodzīt vasaras raibumus.
5.2.Panākt, ka samazinās vai izzūd.
PiemēriNodzīt taukus.
  • Nodzīt taukus.
  • Nodzīt vēderiņu.
  • Nodzīt lieko svaru.
Stabili vārdu savienojumiNodzīt temperatūru.
6.Izdzīt (vagu).
PiemēriNodzīt taisnu vagu.
  • Nodzīt taisnu vagu.
Stabili vārdu savienojumiNe mušu no deguna nevar nodzīt.