Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noecēt
noecēt -ecēju, -ecē, -ecē, pag. -ecēju darbības vārds; transitīvs
1.Ecējot apstrādāt.
PiemēriNoecēt lauku.
1.1.Uzirdināt, nogrābt.
PiemēriKatru vakaru robežsargi pludmali noecēja.