Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
noēnojums
noēnojums [nùoȩ̃nuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
Paveikta darbība, rezultāts → noēnot; noēnota vieta.
PiemēriSkujeņi labi aug noēnojumā.