noēst
noēst -ēdu [-ȩ̂du], -ēd, -ēd [-ȩ̂d], pag. -ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Apēst (visu vai kādu daļu).
PiemēriNoēst ābolu.
- Noēst ābolu.
- Noēst pusi banāna.
- Noēst visu porciju.
- Labprāt noēstu gabalu kūkas.
- Torte jau noēsta.
- Strazdi noēduši visus ķiršus.
1.2.Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
PiemēriNoēst pusdienās divus latus.
- Noēst pusdienās divus latus.
- Gandrīz visu algu mēs noēdam.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
PiemēriRūsa noēdusi automašīnai krāsu.
- Rūsa noēdusi automašīnai krāsu.
- Pa logu ievēroju strazdu meža malā, kur saule sniegu noēdusi.
3.sarunvaloda Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
PiemēriNoēst savu direktoru.
- Noēst savu direktoru.
- Nelabvēļi noēda režisoru.
Stabili vārdu savienojumiNoēst bez sāls. Noēst matus no galvas.
- Noēst bez sāls idioma — sarunvaloda izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- Noēst matus no galvas sarunvaloda — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.