nodzīvot
nodzīvot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
PiemēriNodzīvot ilgu mūžu.
1.1.Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
PiemēriNodzīvot garus gadus.
1.2.Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
PiemēriVecmāmuļa nodzīvoja līdz astoņdesmit gadiem.
1.3.Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
PiemēriNodzīvot kopā visu mūžu.
2.Uzturēties, atrasties (kādu laikposmu kur, pie kāda).
PiemēriBērni pie jūras nodzīvoja visu dienu.
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "savu laiku" vai vārdu savienojums "savu mūžu" Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
PiemēriVecās mācību metodes savu laiku jau nodzīvojušas.
4.Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
PiemēriDzīvoklis ir jauns un nav nodzīvots.
4.1.Notērēt, izšķērdēt.
PiemēriNodzīvot visu savu naudu.