Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
savārtīt
savārtīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
savārtīties darbības vārds; atgriezenisks
Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
PiemēriSavārtīts mētelis.