stabulēt
stabulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Spēlēt stabuli.
PiemēriZēns stabulē.
- Zēns stabulē.
1.1.transitīvs Atskaņot ar stabuli.
PiemēriStabulēt melodiju.
- Stabulēt melodiju.
2.sarunvaloda Skaļi, stiepjot skaņas, raudāt.
PiemēriBērns stabulē cik spēka.
- Bērns stabulē cik spēka.