norepēt
norepēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
PiemēriSastrādātas, norepējušas rokas.
- Sastrādātas, norepējušas rokas.
- pārnestā nozīmē Vecā ozola stumbrs ir pavisam norepējis.