piezvejot
piezvejot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
PiemēriVīrs piezvejoja upes zivtiņas, tās sacepu, paēdu.
1.1.Nozvejot (ko) papildus.
PiemēriPastāvot mazām nozvejas kvotām, zvejnieki dažreiz neoficiāli piezvejoja klāt.